Mihaels Plāters-Zībergs

Mihaels Plāters-Zībergs.

Mihaels Plāters-Zībergs (arī Mihals Plāters-Zīberks, poļu: Michał Plater-Zyberk, krievu: Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк; dzimis 1777. gada 28. decembrī, miris 1862. gadā Šlosbergā) bija Sēlijas muižnieks, grāfs, Ilūkstes apriņķī viņam piederējusi Pilskalnes muiža. Augsta ranga valsts ierēdnis, Viļņas guberņas vicegubernators.

Dzīvesgājums

Dzimis 1777. gadā Kazimira Konstantīna Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas septiņu bērnu ģimenē. 1794. gadā piedalījās Koscjuško sacelšanās notikumos, tādēļ pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas bija spiests doties bēgļu gaitās uz ārzemēm.

1803. gada 6. janvārī noslēdza laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekrita pieņemt arī sievas uzvārdu, liekot pamatus Plāteru-Zībergu dzimtai. 1805. gadā viņu ievēlēja par Viļņas universitātes goda biedru un par Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektoru. 1812. gadā viņš kļuva par Kurzemes guberņas valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru. Finansēja baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831).

Sabiedriskā darbība

Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs, aktīvs brīvmūrnieks, Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

Ieguldījums meteorītikas izpētē

1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedza operatīvu informāciju presē Jelgavas vācu laikrakstā "Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland" par Līksnas meteorīta nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja "dārgajam Grotthus kungam" dažus "aerolīta fragmentus" ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā "Annalen der Physik", Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta "Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland".

1822. gadā "The Edinburgh Philosophical Journal" publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja Varšavas Karaliskās universitātes mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums "Dziennik Wileński".

Ģimene

Laulībā ar Izabellu Helēnu Zībergu viņam dzima 12 bērni, daži nomira bērnībā.

• Ludvika (1805-1878), apprecējas ar Varakļānu muižas īpašnieku grāfu Kārli Georgu Janu Borhu,
• Jans (1807-1809),
• Kazimirs Bartolomejs (1808-1876), apprecējās ar Ludviku Teodoru Boreviču (Borewicz),
• Izabela (1809-1888), apprecējās ar Juliānu Emeriku Ropu,
• Jozefa (1811-1842), apprecējās ar Fabiānu Antonu Broel-Plāteru,
• Henriks Vaclavs Ksavērijs (1811-1903), apprecējās ar Adelaidu Kelleri, Līksnas, Nīcgales, Vaboles muižu īpašnieks,
• Marija (1813-1893), apprecējās ar Nikolaju Šadurski,
• Konstantīns (1814-1850), apprecējās ar Anielu Broel-Plāteri,
• Jozefs (1818-1839),
• Mihaels (1819-1823),
• Anna (1821-1904), apprecējās ar Ludviku Orpiševski,
• Staņislavs Kazimirs (1823-1896), Arendoles un Kalupes muižas īpašnieks, apprecējās ar Mariju Terēzi Borhu.

Ārējās saites

• Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā, Meteoriti.LV