Mizložņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mizložņu dzimta
Certhiidae (Leach, 1820)
Brūnā mizložņa (Certhia americana)
Brūnā mizložņa (Certhia americana)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Mizložņu dzimta (Certhiidae)
Mizložņu dzimta Vikikrātuvē

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Mizložņas plaši izplatītas ziemeļu puslodes (Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Japānai un Indijai, Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Nikaragvai) un Subsahāras Āfrikas mežu reģionos.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņa (Certhia familiaris)

Latvijā novērojamas divas mizložņu dzimtas sugas: īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla) un mizložņa (Certhia familiaris).[3] Īspirkstu mizložņai līdz šim bijuši divi novērojumi, bet mizložņa ir parasta ligzdotāja un nometniece.[4][5]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņas ir nelieli dziedātājputni ar samērā garu, viegli uz leju noliektu, smalku knābi. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, 11—15 cm.[6] Mazākā dzimtā ir Hodžsona mizložņa (Certhia hodgsoni), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 11 cm, svars 7,6 g.[7] Bet lielākā ir Āfrikas raibā mizložņa (Salpornis salvadori), kuras ķermeņa garums ir 15 cm, svars līdz 16 g.[8]

Visām mizložņām apspalvojums ir pelēks, pelēkbrūns vai brūns, mugura tumšāka ar gaišāku raibumojumu, vēders, atkarībā no ģints, gaiši pelēks vai balts mizložņām (Certhia) vai gaiši brūns raibajām mizložņām (Salpornis). Pirksti gari ar spēcīgiem, liektiem nagiem, ar kuriem cieši ieķeras koka mizā. Mizložņām aste ir garāka un stīvāka nekā raibajām mizložņām.[9][10] Mizložņas stīvo asti izmanto atbalstam.[10]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņa (Certhia brachydactyla)

Kā jau mizložņu nosaukums norāda, tās lodā pa koka stumbru un zariem, mizas krokās vai zem mizas ar smailo knābi meklējot barību. To pārvietošanās atgādina peles skriešanu. Parasti mizložņas spirālveidā ar nelieliem lēcieniem, turot abas kājas kopā, pārvietojas pa koku uz augšu, reti uz leju. Uz leju tie parasti dodas lidojot.[2][9][10] Interesants fakts, ka mizložņām atkarībā no sezonas mainās knābja un nagu garums.[10]

Mizložņas uzturas pa vienam vai pārus, bet īsi pēc jauno putnu izlidošanas nelielās ģimeņu grupās. Kopīga nakšņošana novērota trim sugam, bet varētu būt raksturīga vairākām. Kopīgā dobumā nakšņo līdz 20 īpatņiem, tādējādi saglabājot ķermeņa siltumu.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņas barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, kukaiņus, to kāpurus, zirnekļus unmāņskorpionus ieskaitot. Kad barības ir maz, barojas arī ar sēklām un augļiem, dažas sugas ziemas periodā apmeklē arī putnu barotavas.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņas veido monogāmus pārus un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija. Ligzdas veids ir atšķirīgs atkarībā no ģints: mizložņām ligzda atrdosas spraugā starp mizu un koka stumbru, bet raibajām mizložņām zaru žāklē.[2] Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas, jaunie putni izlido 15—16 dienu vecumā.[9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas raibā mizložņa (Salpornis spilonota)

Mizložņu dzimta (Certhiidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World Bird Names: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings, oxpeckers, 2018
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Harrap, Simon (2008). "Family Certhiidae (Treecreepers)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie. Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 166–179. ISBN 978-84-96553-45-3.
  3. Latvijas Daba: Mizložņu dzimta
  4. Putni: Īspirkstu mizložņa Certhia brachydactyla
  5. Putni: Mizložņa Certhia familiaris
  6. Alive: Family Certhiidae
  7. Alive: Hodgson's Treecreeper (Certhia hodgsoni)
  8. African Spotted Creeper (Salpornis salvadori)
  9. 9,0 9,1 9,2 Mead, Christopher J. (2003). "Holarctic Treecreepers". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 538–540. ISBN 1-55297-777-3.
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 BTO: Certhiidae - Treecreepers

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]