Īspirkstu mizložņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par īspirkstu mizložņu. Par citām jēdziena mizložņa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Īspirkstu mizložņa
Certhia brachydactyla (Brehm, 1820)
Īspirkstu mizložņa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaMizložņu dzimta (Certhiidae)
ĢintsMizložņas (Certhia)
SugaĪspirkstu mizložņa (C. brachydactyla)
Izplatība
Sttreecreepereurope.png
Īspirkstu mizložņa Vikikrātuvē

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.[1] Izdala 5 īspirkstu mizložņu pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņa galvenokārt uzturas lapu koku mežos

Īspirkstu mizložņa izplatīta Eiropas rietumos, dienvidos un centrālajā daļā, ārpus Eiropas arī Ziemeļāfrikā un Turcijā. Izplatības areāla ziemeļu virzienā sasniedz Dānijas dienvidus, bet austrumu virzienā ietver Poliju, iespējams, arī Lietuvas dienvidus. Tālāk areāla austrumu mala skar Baltkrieviju un Ukrainas rietumus, sasniedzot Melnās jūras rietumu piekrasti.[3]

Izolētas populācijas mājo Mazāzijā un Kaukāzā.[3] Sastopama galvenokārt zemienēs, bet vietām arī kalnos, piemēram, Vācijā līdz 900 m virs jūras līmeņa, Francijā līdz 1800 m, Šveicē līdz 1400 m. Toties Turcijā un Ziemeļāfrikā mājo tikai kalnos.[4] Nometniece, taču pēc ligzdošanas dažkārt dodas klejojumos. Regulāri ieklejo valstīs pie Baltijas jūras ārpus tās ligzdošanas areāla.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā īspirkstu mizložņa novērota divas reizes. Pirmo reizi — 2010. gada 12. septembrī, kad viens putns tika noķerts tīklā un apgredzenots Papes ornitoloģisko pētījumu stacijā Rucavas novadā, Papē. Arī otrs īpatnis 2015. gadā tika noķerts Papē.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņai ir salīdzinoši garš, smails, uz leju liekts knābis

Īspirkstu mizložņa ir ļoti līdzīga parastajai jeb Eirāzijas mizložņai. Putna garums 12—14 cm, spārnu plētums 17—21 cm, masa 7,5—11 g.[5][6][7]

Tāpat kā citām mizložņām arī šai sugai raksturīgs salīdzinoši garš, smails, līks knābis, kas piemērots kukaiņu meklēšanai koku mizas spraugās, un stīvas astes spalvas, pret kurām putns atbalstās, pārvietojoties pa koka stumbru. Apspalvojums mugurpusē brūni raibs, pazode, vēders un spārnu apakša — balti, muguras lejasdaļa ruda. Virs acīm blāvas uzacis. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet reizēm mēdz būt gaiši brūns vēders.[4]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas mizložņu sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas, bet īspirkstu mizložņas izplatības areāls daļēji pārklājas ar parastās mizložņas areālu. Pēdējai vēders ir baltāks, mugura raibumotāka un siltāk brūna, knābis nedaudz īsāks un pirksti garāki, uzacis košāk baltas. Tomēr vērojot no attāluma, abas sugas ir gandrīz neiespējami atšķirt.[4] Vizuālas atšķirības starp šīm sugām ir konstatējamas tikai turot putnu rokās, drošākā atšķiršanas pazīme dabā — dziesma.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barojoties pa koka stumbru pārvietojas spirālveidā ar īsiem lēcieniem un plati ieplestām kājām

Īspirkstu mizložņa galvenokārt mājo zemieņu platlapu mežos vai jauktu koku mežos. Īpaši iecienīti ir ozolu meži. Sastopama arī priežu mežos, upmalu vītolu un apšu audzēs, augļu dārzos un parkos.[1]

Barojoties pa koka stumbru pārvietojas spirālveidā ar īsiem lēcieniem un plati ieplestām kājām no lejas uz augšu, ko palīdz darīt garie nagi un stīvās astes spalvas. Tās skrējiens atgādina peles skriešanu. Atšķirībā no dzilnīša mizložņa neskrien pa stumbru uz leju ar galvu pa priekšu. Sasniegusi koka galotni, mizložņa laižas lejup un atkal skrien pa cita koka stumbru uz augšu.[6][8] Lidojums viļņveidīgs, atgādinot tauriņa lidojumu. Īspirkstu mizložņa ir drošs putniņš un ne īpaši uztraucas par cilvēka klātbūtni.

Lai arī ziemas periodā tā ir vienpate, aukstā laikā nakšņošanas vietās uz kopīgu guļu sapulcējas vairāki īpatņi. Tie var būt pat 20 vai vairāk putnu.[4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņa galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem un nelielā daudzumā ar sēklām.[1] Barību parasti meklē koka stumbru mizas spraugās un zem mizas, lai gan reizēm pārbauda arī mūra sienu spraugas un uzlasa barību no zemes.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņas olas

Īspirkstu mizložņas veido monogāmus pārus, un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnija vidum. Ligzdo koku spraugās starp mizu un stumbru, mūra spraugās, reizēm biezi augošos augos vai vecos dzeņu dobumos. Izmanto arī speciālus putnu būrīšus. Ligzdu veido no zariem, skujām, zāles, mizas gabaliņiem, auduma un papīra stērbelītēm. No iekšpuses tā izklāta ar spalvām, matiem, dūnām, smalkām saknītēm, zirnekļu tīkliem, sūnām un ķērpjiem. Ligzda parasti atrodas apmēram 16 m augstumā no zemes.[1][4]

Sezonā parasti divi perējumi. Dējumā 5—7 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.[1][6] Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet mazuļus silda un apkopj tikai mātīte. Jaunie putni izlido 15—18 dienu vecumā. Ja pārim ir otrais perējums, tad tikmēr, kamēr mātīte rūpējas par pirmā perējuma mazuļiem, tēviņš sāk būvēt otru ligzdu. Kad pirmie mazuļi ir 10—12 dienas veci, par tiem sāk rūpēties tēviņš, bet mātīte pabeidz būvēt ligzdu.[6][4][8] Dzīves ilgums līdz 9 gadiem.[9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īspirkstu mizložņai ir 5 pasugas:[2]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Certhia brachydactyla
  2. 2,0 2,1 World Bird Names: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings, oxpeckers, 2018
  3. 3,0 3,1 3,2 Putni LV: Īspirkstu mizložņa Certhia brachydactyla
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Harrap, Simon; Quinn, David (1996). Tits, Nuthatches and Treecreepers. Christopher Helm. pp. 177–195. ISBN 0-7136-3964-4.
  5. Alive: Short-toed Treecreeper (Certhia brachydactyla)
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Planet of Birds: Short-toed Tree-Creeper (Certhia brachydactyla)
  7. Key information: Short-toed treecreeper
  8. 8,0 8,1 8,2 Snow, David; Perrins, Christopher M., eds. (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. 1411–1416
  9. Oiseaux: Short-toed Treecreeper

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]