Mizložņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Eirāzijas mizložņu. Par citām jēdziena mizložņa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mizložņa
Certhia familiaris (Linnaeus, 1758)
Mizložņa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaMizložņu dzimta (Certhiidae)
ĢintsMizložņas (Certhia)
SugaMizložņa (C. familiaris)
Izplatība

Certhia familiaris Certhia hodgsoni.png

  Sastopama cauru gadu kā nometnieks
  Sastopama tikai ziemā
  Hodžsona mizložņas (C. hodgsoni) areāls
Mizložņa Vikikrātuvē

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.[1] Izdala 10 pasugas, kas pakāpeniski nomaina viena otru izplatības areālā.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņa galvenokārt uzturas skujkoku mežos
Mizloņas mugurpuse ir tumši brūna ar dzeltenbrūnu raibumojumu, bet vēders balts
Pakaļējā pirksta nags ir garāks nekā pirksts

Mizložņa izplatīta lielā daļā Eirāzijas. Eiropā nav sastopama tikai tās galējos ziemeļos, Islandē un Pireneju pussalas dienvidos. Āzijā areāls stiepjas pāri tās centrālajai daļai Krievijā, Kazahstānā un Mongolijā, sastopama arī Sahalīnā, Japānā, Korejas pussalas ziemeļos un Ķīnas ziemeļaustrumos. Fragmentētas populācijas arī Turcijā, Aizkaukāzā, Irānā, Vidusāzijā un Ķīnas centrālajā daļā. Ziemo izplatības areālā: lielākā daļa populācijas ir nometnieki, bet ziemeļu populācijas pārlido dienvidu virzienā.[1][3]

Mizložņa ziemeļu reģionos uzturas zemienēs jūras līmenī, bet, jo tālāk uz dienvidiem, jo augstāk kalnos tā mājo. Pirenejos sastopama līdz 1370 m virs jūras līmeņa, Ķīnā līdz 2100 m, Japānā līdz 2135 m.[4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā mizložņa ir viena no parastākajām ligzdojošo putnu sugām, sastopama dažādu mežu tipos, parkos, kapsētās. Nometniece, sastopama arī ziemā. Atsevišķos gados novērojamas invāzijas.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga C. f. familiaris.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņa ir neliels dziedātājputns, garums ap 12,5 cm, spārnu plētums 18—21 cm, masa 7—12 g.[5][6]

Tāpat kā citām mizložņām arī šai sugai raksturīgs salīdzinoši garš, smails, līks knābis, kas piemērots kukaiņu meklēšanai koku mizas spraugās, un stīvas astes spalvas, pret kurām putns atbalstās. Apspalvojums mugurpusē brūns ar dzeltenbrūnu raibumojumu, pazode, vēders un spārnu apakša — balti, muguras lejasdaļa (virsaste) gaiši ruda. Virs acīm baltas uzacis. Pakaļējā pirksta nags garāks par 9 mm, garāks nekā pirksts. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet reizēm mēdz būt gaiši brūns vēders.[5][7]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas mizložņu sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un grūti atšķiramas. Latvijā ieceļo īspirkstu mizložņa. Vizuālas atšķirības starp šīm sugām konstatējamas, tikai turot putnu rokās, drošākā atšķiršanas pazīme dabā — dziesma. Mizložņai vēders ir baltāks, mugura raibumotāka un siltāk brūna, knābis nedaudz īsāks un pirksti garāki, uzacis košāk baltas nekā īspirkstu mizložņai.[7]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņa galvenokārt mājo vecu koku mežos. Īpaši iecienīti ir veci egļu meži un citi skujkoku meži. Sastopama arī lapu koku mežos, augļu dārzos un parkos.[1][8]

Barojoties pa koka stumbru pārvietojas spirālveidā ar īsiem lēcieniem un plati ieplestām kājām no lejas uz augšu, ko palīdz darīt garie nagi un stīvās astes spalvas. Tās skrējiens atgādina peles skriešanu. Atšķirībā no dzilnīša mizložņa neskrien pa stumbru uz leju ar galvu pa priekšu. Sasniegusi koka galotni, mizložņa laižas lejup un atkal skrien pa cita koka stumbru uz augšu.[4] Lidojums viļņveidīgs, atgādinot tauriņa lidojumu. Mizložņa ir drošs putniņš un neuztraucas par cilvēka klātbūtni. Ziemas periodā uztras zīlīšu baros. Aukstā laikā nakšņošanas vietās uz kopīgu guļu sapulcējas vairāki īpatņi. Tie var būt 15 vai vairāk putnu.[5][7][8]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzda tiek iekārtota aiz atlobījušās koka mizas
Mizložņas ligzda ar olām

Mizložņa galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem un nelielā daudzumā ar sēklām (priežu un egļu).[1] Barību parasti meklē koka stumbru mizas spraugās un zem mizas, lai gan reizēm pārbauda arī mūra sienu spraugas un uzlasa barību no zemes.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņas veido monogāmus pārus, un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kura tiek agresīvi aizsargāta. Ligzdošanas sezona ilgst no marta beigām līdz jūnijam. Ligzdo koku spraugās starp mizu un stumbru, mūra spraugās, reizēm biezi augošos augos vai vecos dzeņu dobumos. Izmanto arī speciālos putnu būrīšus. Ligzdu pāris kopīgi būvē no zariem, skujām, zāles, mizas gabaliņiem un koka skaidām. No iekšpuses tā izklāta ar spalvām, matiem, dūnām, smalkām saknītēm, zirnekļu tīkliem, kukaiņu olām un kūniņām, sūnām un ķērpjiem, oderējumu veic tikai mātīte. Ligzda parasti atrodas līdz 2,5 m augstumam, bet var būt arī 16 m augstumā no zemes.[1][5][7]

Sezonā parasti divi perējumi. Dējumā 4—7 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.[1][5][8] Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas, perē galvenokārt mātīte. Reizēm tēviņš tai palīdz, lai gan tam nav īpašā krūšu apspalvojuma, kas nepieciešams olu perēšanai. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet mazuļus silda un apkopj tikai mātīte. Jaunie putni izlido 15—18 dienu vecumā. Ja pārim ir otrais perējums, tad tikmēr, kamēr mātīte rūpējas par pirmā perējuma mazuļiem, tēviņš sāk būvēt otru ligzdu. Kad pirmie mazuļi ir 10—12 dienas veci, par tiem sāk rūpēties tēviņš, bet mātīte pabeidz būvēt ligzdu.[7][4][8] Mūža ilgums 2—3 gadi.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mizložņai ir 10 pasugas:[2]

  • Certhia familiaris familiaris — nominālpasuga, sastopama Ziemeļeiropā un Austrumeiropā;
  • Certhia familiaris bianchii — sastopama Ķīnas ziemeļos un centrālajā daļā;
  • Certhia familiaris britannica — sastopama Īrijā un Lielbritānijā;
  • Certhia familiaris caucasica — sastopama Turcijas ziemeļos un Kaukāzā;
  • Certhia familiaris corsa — sastopama Korsikā;
  • Certhia familiaris daurica — sastopama no Sibīrijas dienvidiem un Kazahstānas ziemeļiem līdz Sibīrijas dienvidaustrumiem, Japānas ziemeļiem, Korejai un Ķīnas ziemeļaustrumiem;
  • Certhia familiaris japonica — sastopama Japānas dienvidos;
  • Certhia familiaris macrodactyla — sastopama Rietumeiropā un Centrāleiropā;
  • Certhia familiaris persica — sastopama no Azerbaidžānas dienvidaustrumiem līdz Indijas ziemeļiem;
  • Certhia familiaris tianschanica — sastopama Kazahstānas dienvidaustrumos, Kirgizstānā un Ķīnas ziemeļrietumos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Certhia familiaris
  2. 2,0 2,1 World Bird Names: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings, oxpeckers, 2018
  3. 3,0 3,1 3,2 [http://www.putni.lv/cerfam.htm Putni LV: Mizložņa Certhia familiaris
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Snow, David; Perrins, Christopher M., eds. (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. 1411–1416
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Visi putni: Mizložņa
  6. Alive: Eurasian Treecreeper (Certhia familiaris)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Harrap, Simon; Quinn, David (1996). Tits, Nuthatches and Treecreepers. Christopher Helm. pp. 177–195. ISBN 0-7136-3964-4.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 ARKive: Eurasian treecreeper (Certhia familiaris)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]