Modlinas cietoksnis

Nocietinājuma drupas Vislas un Narevas satekā

Modlinas cietoksnis (poļu: Twierdza Modlin) ir viens no lielākajiem 19. gadsimta cietokšņiem Polijā. Tas atrodas Narevas un Vislas upju satekā, netālu no Modlinas ciema, kas atrodas 50 km attālumā no Varšavas. 1813. gadā tas tika pārsaukts par Novogeorgijevskas cietoksni (krievu: Новогеоргиевская крепость).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis reģions, kuru šķērso vairākas upes un to satekas, bija stratēģiski nozīmīgs vairāku gadsimtu garumā. Pirmās fortifikācijas šeit parādījās ap 1656. gadu, kad zviedri šeit iekārtoja sev nocietinātu nometni, kas kalpoja gan kā punkts karagājienos, gan kā noliktavas karaspēka apgādei. 1660. gadā, kad zviedri zaudēja vairākās kaujās, šeit izveidotais forts tika demobilizēts un nākamie nocietinājumi šajā vietā parādījās tikai pēc 150 gadiem.

Pēc Polijas dalīšanas reģions tika iekļauts Krievijas impērijas teritorijās. Neilgi pēc tam tika izstrādāts celtniecības plāns priekš liela un spēcīga cietokšņa šajā rajonā, tomēr tas netika īstenots dzīvē, jo 1806. gadā reģions nokļuva Napoleona rokās, kurš to uzticēja saviem poļu sabiedrotajiem. Franču inženieru vadībā 1807. gadā uzsāka nocietinājumu būvi, kuri bija paredzēti arī kā viens no lieliem resursu punktiem karos pret austrumiem. 1809. gadā pirmie kazemāti un sienas bija gatavas. Kopumā franču laikā tika izveidota cietokšņu sistēma, kurā bija vairāki bastioni un forti. 1810. gadā vadošais franču inženieris tika aizstāts, jo bija notikušās vairākas izmaiņas Napoleona plānos. Turpmāk darbos tika iesaistīti pat 20 000 strādnieku, tomēr franču iecerētais cietoksnis tā arī netika pabeigts. 1813. gada 5. februārī 36 000 krievu karavīri pienāca pie cietokšņa un aplenca to. Poļu karavīri to aizstāvēja līdz cietokšņa kapitulācijai 1813. gada decembrī.

Pēc tam, kad krievu karaspēks ieņēma cietoksni, tas tika nosaukts par Novogeorgijevskas cietoksni. Kopā ar citiem tuvākajiem cietokšņiem tas veidoja četrstūri. 1909. gadā tika uzsākta cietokšņa sistēmas izbūve ap galveno citadeli. Forti tika izbūvēti 8 km attālumā no citadeles, lai to pasargātu no artilērijas. Kopumā fortu sistēma izmaksāja 8 000 000 rubļu, tomēr nomainoties kara ministriem visa nocietinājumu līnija netika pabeigta.

Cietoksnis tika uzskatīts par vienu no krievu varas simboliem Polijā. 1915. gada vasarā tā aizstāvēšanā piedalījās 2. Sibīrijas strēlnieku divīzija, 63. un 58. kājnieku divīzijas. Tomēr augusta sākumā cietoksni ieņēma Vācijas karaspēks, iegūstot 1 600 artilērijas lielgabalu un apmēram miljonu artilērijas lādiņu.

Pēc Pirmā pasaules kara Modlina kļuva par atjaunotās Polijas valsts daļu. Cietoksnis tika modernizēts ar vairākiem moderniem bunkuriem, prettanku un pretgaisa aprīkojumu. Tā uzdevums bija piesegt Varšavu no uzbrukuma ziemeļos. Šeit bija izvietotas vairākas barakas un militārās apmācības iestādes. Otrā pasaules kara laikā šeit norisinājās kauja par Modlinu. Cietoksnis kapitulēja 1939. gada 29. septembrī.