Modlinas cietoksnis

Modlinas cietoksnis (poļu: Twierdza Modlin) ir viens no lielākajiem 19. gadsimta cietokšņiem Polijā, kas atrodas Narevas un Vislas upju satekā, 50 km attālumā no Varšavas. No 1813. līdz 1915. gadam to sauca par Novogeorgijevskas cietoksni (krievu: Новогеоргиевская крепость).

Vēsture

Šis reģions, kuru šķērso vairākas upes un to satekas, bija stratēģiski nozīmīgs vairāku gadsimtu garumā. Pirmās fortifikācijas šeit parādījās ap 1656. gadu, kad zviedri šeit iekārtoja sev nocietinātu nometni, kas kalpoja gan kā punkts karagājienos, gan kā noliktavas karaspēka apgādei. 1660. gadā, kad zviedri zaudēja vairākās kaujās, šeit izveidotais forts tika demobilizēts un nākamie nocietinājumi šajā vietā parādījās tikai pēc 150 gadiem.

Pēc Polijas dalīšanas Krievijas Impērijas valdība izstrādāja cietokšņa celtniecības plānu, bet kad 1806. gadā Poliju ieņēma Napoleona armija, franču inženieru vadībā 1807. gadā uzsāka nocietinājumu būvi. 1809. gadā pirmie kazemāti un sienas bija gatavas. Franču laikā izveidoja cietokšņu sistēmu, kurā bija vairāki bastioni un forti. 1810. gadā vadošais franču inženieris tika aizstāts, jo bija notikušās vairākas izmaiņas Napoleona plānos. Turpmāk darbos tika iesaistīti pat 20 000 strādnieku, tomēr cietoksnis tā arī netika pabeigts. 1813. gada 5. februārī 36 000 krievu karavīri pienāca pie cietokšņa un aplenca to. Poļu karavīri to aizstāvēja līdz cietokšņa kapitulācijai 1813. gada decembrī.

Pēc tam, kad krievu karaspēks ieņēma cietoksni, to pārdēvēja par Novogeorgijevskas cietoksni. Kopā ar citiem tuvākajiem cietokšņiem tas veidoja četrstūri. 1909. gadā tika uzsākta cietokšņa sistēmas izbūve ap galveno citadeli. Forti tika izbūvēti 8 km attālumā no citadeles, lai to pasargātu no artilērijas. Kopumā fortu sistēma izmaksāja 8 000 000 rubļu, tomēr nomainoties kara ministriem, visa nocietinājumu līnija netika pabeigta.

Cietoksni uzskatīja par vienu no krievu varas simboliem Polijā. 1915. gada vasarā tā aizstāvēšanā piedalījās 2. Sibīrijas strēlnieku divīzija, 63. un 58. kājnieku divīzijas, cietokšņa štāba vecākais adjutants bija Pēteris Radziņš. 5. augustā cietoksni ieņēma Vācijas karaspēks, iegūstot 1 600 artilērijas lielgabalu un apmēram miljonu artilērijas lādiņu.

Pēc Pirmā pasaules kara Modlina kļuva par atjaunotās Polijas valsts daļu. Cietoksnis tika modernizēts ar vairākiem moderniem bunkuriem, prettanku un pretgaisa aprīkojumu. Tā uzdevums bija piesegt Varšavu no uzbrukuma ziemeļos. Šeit bija izvietotas vairākas barakas un militārās apmācības iestādes. Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā šeit norisinājās kauja par Modlinu. Cietoksnis kapitulēja 1939. gada 29. septembrī.