Nēģu dzimta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Nēģi)
Jump to navigation Jump to search
Nēģu dzimta
Petromyzontidae (Risso, 1826)
1. Jūras nēģis (Petromyzon marinus), 2. Upes nēģis (Lampetra fluviatilis), 3. un 4. Strauta nēģis (Lampetra planeri)
1. Jūras nēģis (Petromyzon marinus),
2. Upes nēģis (Lampetra fluviatilis),
3. un 4. Strauta nēģis (Lampetra planeri)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseApaļmutnieki (Cyclostomata)
KārtaNēģveidīgie (Petromyzontiformes)
DzimtaNēģu dzimta (Petromyzontidae)
Nēģu dzimta Vikikrātuvē

Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Dzimtu aprakstīja franču naturālists Antuāns Risso 1826. gadā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nēģu dzimtas pārstāvji ir ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu, šķērsgriezumā ieapaļu, līdz 1 m. garu ķermeni[1]. Nēģiem ir tikai muguras un astes spuras (pāra spuru nav). Āda ir kaila, kas satur daudz gļotu dziedzeru. Galvas katrā pusē ir pa septiņām žaunu maisu atverēm. Nāsu atvere ir viena. Pieaugušajiem eksemplāriem ir labi attīstītas acis. Bezžokļu mute ir apaļa, un atrodas piesūcekņa piltuves dibenā. Piltuvveidīgā piesūcekņa sienās, mutē, kā arī uz mēles un mutes malām ir raga zobi un plātnītes. Zobu skaits un izvietojums ir dzimtas ģinšu un sugu galvenā taksonomiskā pazīme. Zarnas priekšējā daļa ir piemērota elpošanai.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nēģi ir pusparazīti, barojas, piesūcoties un pēc tam ieurbjoties zivīs un citos ūdens dzīvniekos. Nēģu kāpuri (ņurņiki) pārtiek no detrīta, kā arī no sīkiem bentosa organismiem (kukaiņu kāpuriem, gliemjiem, tārpiem u.c.). Nēģi mīt jūrās, upēs vai ezeros, bet nārstot dodas upēs un strautos ar oļainu vai grantainu grunti.

Vairošanās un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nēģi nārsto martā un aprīlī smilšainās, akmeņainās vietās. Pēc nārsta tie nobeidzas. Iznērstās olas pielīp pie ūdensbaseina gultnes. No olām izšķiļas ņurņiki. Ņurņiki attīstās par pieaugušiem nēģiem ar pārvēršanos (metamorfozi). Attīstība ilgst 3 līdz 5 gadus, dažām sugām pat līdz 15 gadiem. Ņurņiki ļoti atšķiras no pieaugušajiem īpatņiem. Kāpuri ir sīki, tārpveidīgi organismi, bez piesūcekņa un zobiem. Tiem nav acu un muguras spuras. Ņurņiki dzīvo ierakušies smiltīs un dūņās. Pēc pārvēršanās migrējošo sugu nēģi dodas uz jūru vai ezeru. Pieaugušo nēģu mūža ilgums dažādām sugām ir no pāris nedēļām līdz 5 gadiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nēģu dzimta tiek dalīta 2 apakšdzimtās un 8 ģintīs. Latvijā ir zināmas 2 ģintis un 3 sugas (upes nēģis, strauta nēģis un jūrasnēģis).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 4. sējums. Rīga : Preses nams. 1997. 32. lpp.