Eduards Brencēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Brencēns
Eduards Brencēns Baltās vārnas laikā 1918-1919.jpg
Eduards Brencēns Baltās vārnas laikā (1918-1919)
Dzimis 1885. gada 2. jūlijā
Madlienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1929. gada 17. aprīlī)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika, scenogrāfija
Slavenākie darbi "1905. gads", grāmatas "Mērnieku laiki" ilustrācijas (1913)

Eduards Brencēns (1885. gada 2. jūlijs1929. gada 17. aprīlis) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.[1] Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā. Gleznotāja Kārļa Brencēna brālēns.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gadā Madlienas pagasta zemnieka ģimenē[2]. Mācījās Jaunjelgavas pilsētas skolā. Mākslu apguva Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1902 — 1909), kur beidza teātra dekorāciju klasi[3], kā arī pie sava brālēna Kārļa Brencēna papildinājās vitrāžas un stikla apgleznošanas klasē[4]. Pēc skolas beigšanas atgriezās Latvijā un darbojās ka aktieris un dekorators amatieru teātros.

Pirmā pasaules kara laikā viņu 1915. gadā iesauca armijā, pēc smaga ievainojuma 1917. gadā atvaļināja no karadienesta. Brencēns darbojās Valmieras teātrī un strādāja par skolotāju, 1918. gadā viņš nodibināja Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību "Baltā vārna"[5]. 1920. gadā Brencēns pārcēlās uz dzīvi Rīgu un kļuva par Neatkarīgo mākslinieku vienības biedru[6], strādāja par Rīgas 38. pamatskolas skolotāju. Vēlāk iesaistījās mākslinieku biedrības "Sadarbs" [7] darbā. Pēdējos dzīves gadus dzīvoja Cesvainē un Madonā[8].

Miris 1929. gada 17. aprīlī Sarkandaugavas slimnīcā Rīgā,[9] apbedīts Matīsa kapos.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā, darinājis dekorācijas kā Rīgas, tā arī provinces teātriem. Ilustrējis grāmatas, to vidū minami brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1913)[10], Apsīšu Jēkaba[11], Jēkaba Janševska raksti, Augusta Deglava "Vecais pilskungs", Tautas pasakas un teikas[12] . Līdztekus grāmatu grafikai darbojies arī stājgrafikā.

Glezniecībā zināms ar jūtīgi tvertām sadzīves un darba ainām un un raksturotiem portretiem[13]. Darbos ir skaidrs, korekts zīmējums,pārdomāts kompozicionālais kārtojums, plašs otas triepiens, kas neizsvaro gaismēnu attiecības, radot gleznojuma nepabeigtības iespaidu.[8] Izstādēs piedalījies no 1918. gada, 1919. gadā mākslinieku apvienības "Baltā vārna sastāvā piedalījies grupas izstādēs, kas noritējušas Valmierā, Cēsīs un Valkā. Eksponējis stājgleznas (portreti, ainavas, žanri), kā arī dekorāciju metus.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986. — 500lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
  2. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986. — 170.lpp
  3. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. — 165. lpp.
  4. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986. — 160. lpp.
  5. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. — 171. lpp.
  6. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986. — 241. lpp.
  7. «1915 – 1940. gada Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
  8. 8,0 8,1 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga: Zinātne, 1986. — 342.lpp.
  9. Šodien / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze[novecojusi saite]
  10. JG124 Marianna Ieviņa. Mērnieku laiku simtgadi ievadot
  11. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.189.lpp.
  12. Tautas pasakas un teikas - Eduards Brencēns, Anna Brigadere - iBook.lv - Grāmatu draugs
  13. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.186.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]