Indriķis Zeberiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Indriķis Zeberiņš
Indriķis Zeberiņš 1947.jpg
Dzimis 1882. gada 30. augustā
Snēpeles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1969. gada 18. maijā (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latvietis
Nozares Glezniecība, grafika
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija
Skolotāji Janis Rozentāls

Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis. 1951. gadā apsūdzēts pretpadomju aģitācijas veikšanā un notiesāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gada 30. augustā Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagasta „Sprincsaldeniekos” zemnieka Andreja Zeberiņa ģimenē.[1] Mācījās Griķu Kalnmuižas pagastskolā (1894-1900), Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. 1906. gadā devās uz Rīgu, kur mācījās Jaņa Rozentāla studijā un Mūrmaņa vakarskolā, vēlāk uz Petrogradu, kur turpināja mācības Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā.[2] Pirmā pasaules kara laikā viņu iesauca karadienestā, dienēja 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, no 1918. gada bija ilustrators žurnālā "Strēlnieks". 1919. gada vasaru pavadīja Rēzeknē, kur kopā ar E. Efertu-Kluso, A. Upīti un vēl citiem mitinājās LSPR Tautas izglītības komisariāta ēkā Mazajā Nikolaja ielā 12.[3]

1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, 1925. gadā beidza J.R. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Pēc 1926. gada strādāja dažādos preses izdevumos, darināja vinjetes, karikatūras, šaržus. Līdz 1931. gadam darbojās žurnālā "Svari". Otrā pasaules kara laikā strādāja žurnāla "Humorists" redakcijā, kur publicēja dažas pretpadomju karikatūras.

Pēc tam, kad I. Zeberiņš 1950. gada novembrī savā dzīvoklī noorganizēja nelegālu mākslas izstādi, 1951. gada 30. aprīlī viņu arestēja Valsts drošības ministrijas darbinieki un apsūdzēja pretpadomju aģitācijas veikšanā pēc KPFSR KK 58. – 10. panta 1. daļas. Apsūdzībā bija arī minēts, ka 1947. gada decembrī viņš fotografējis rindas pie veikaliem, Rīgas mākslas skolas audzēkņu vidū izplatījis pretpadomju satura karikatūras un savos komentāros apmelojis padomju īstenību un padomju armijas militārpersonas. Turklāt viņš savā dzīvoklī glabājis pretpadomju satura literatūru, piemēram, žurnālu "Svari", grāmatu "Baigais gads" u.c. izdevumus.[4]

Līdz 1955. gada 22. oktobrim I. Zeberiņš atradās ieslodzījumā. Destaļinizācijas periodā 1956. gadā viņu atjaunoja par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru. Miris 1969. gada 18. maijā.[5]

Viņa dēls Modris Zeberiņš (1923-1994) dienēja Latviešu leģionā, pēc kara beigām dzīvoja Vācijā, pēc tam ASV, kur kļuva par rakstnieku.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieks Indriķis Zeberiņš ar saviem darbiem devis lielu ieguldījumu latviešu grāmatu grafikas attīstībā, kuri atveidoja zemnieku patriarhālo dzīvi, pievēršot uzmanību videi un apkārtējām detaļām, šis sižets turpinās arī viņa gleznās. Gleznojis pārsvarā eļļas tehnikā neliela izmēra lauku sadzīves skatus, ainavas reālistiskā manierē. Raksturīgs humoristisks, izteikti optimistisks tēlojuma skatījums. Tipāži viņa darbos ir viegli pārspīlēti un satīriski. Žurnālu ilustrācijas: „Vērotājs”, „Austrums”, „Stari”, „Jaunības tekas”. Karikatūras un sarži: „Ņirga”, „Vārdotājs”, „Šalkas”,„Svari”, „Lietuvēns” u. c. Altārglezna Smiltenes kapličai 1945.gadā.

Pazīstamākās I. Zeberiņa ilustrētas grāmatas un latviešu tautas pasakas:[6]

  • J. Zeibolta „Trakais barons Bunduls” (1925),
  • A. Brigaderes „Dievs, Daba, Darbs” (1927), „Skarbos vējos” (1931),
  • „Skaistākās latviešu pasakas un teikas” (1934),
  • A. Upīša „Sūnu ciema zēni” (1940), „Zaļā zeme” (1947),
  • „Bargais kungs” (1945),
  • „Zelta putns” (1946),
  • „Lapsa un vilks” (1959),
  • J. Jaunsudrabiņa „Zaļā grāmata” (1965).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ievērojami cilvēki Alsungas, Kuldīgas, Skrundas novadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 5. aprīlī.
  2. «Zeberiņš Indriķis». Antonia.lv. Skatīts: 2013. gada 12. jūnijā.
  3. Rēzekne
  4. Latvijas PSR valsts drošības ministra vietnieka pulkveža J. Vēvera 1951. gada 31. jūlijā apstiprināts apsūdzības slēdziens par Zeberiņa Indriķa apsūdzību izmeklēšanas lietā (krieviski, ar tulkojumu latviešu valodā)
  5. Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 892.—893. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  6. nekropole.info