Pāriet uz saturu

Neištrēlica

Vikipēdijas lapa
Neištrēlica
pilsēta
Neustrelitz
Neištrēlicas rātsnams
Neištrēlicas rātsnams
Karogs: Neištrēlica
Karogs
Ģerbonis: Neištrēlica
Ģerbonis
Neištrēlica (Vācija)
Neištrēlica
Neištrēlica
Neištrēlica (Mēklenburga-Priekšpomerānija)
Neištrēlica
Neištrēlica
Koordinātas: 53°21′50″N 13°03′39″E / 53.36389°N 13.06083°E / 53.36389; 13.06083Koordinātas: 53°21′50″N 13°03′39″E / 53.36389°N 13.06083°E / 53.36389; 13.06083
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Mēklenburgiše Zēplates apriņķis
Pilsētas tiesības 1733
Platība
  Kopējā 138,15 km2
Augstums 69 m
Iedzīvotāji (2026)
  kopā 20 136
  blīvums 145,8/km²
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.neustrelitz.de
Neištrēlica Vikikrātuvē

Neištrēlica (vācu: Neustrelitz) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Atrodas Cīrkera ezera krastā starp Rostoku un Berlīni. No 1738. līdz 1918. gadam Neištrēlica bija Mēklenburgas-Štrēlicas hercogistes galvaspilsēta. Raksturīga ar baroka arhitektūru. Nieštrēlicā atrodas vairākas Vācu Aviācijas un Kosmonautikas centra (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt e.V.) iestādes. Policijas skola.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsēta attīstījās pēc 1712. gada, kad vecā hercoga rezidence - Štrēlica, nodega ugunsgrēkā. Par hercoga rezidenci kļuva viņa medību pils pie ezera, ap kuru izauga pilsēta. Pēc Otrā pasaules kara pie pilsētas atradās PSRS 16. gvardes tanku divīzijas karabāze.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

19. gadsimta vidū Neištrēlicas ģimnāzijā mācījās arheologs Heinrihs Šlīmanis. Jaunībā Neištrēlicā dzīvoja nākamais Vācijas kanclers Bernhards fon Bīlovs.

Neištrēlicā dzimuši:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]