Nikolajs Vētra
| ||||||||||||||||||
Nikolajs Raimunds Vētra (1897—1955) bija latviešu ārsts internists un ftiziatrs. Baltijas Universitātes medicīnas fakultātes dekāns.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis kā Nikolajs Raimunds Blumbergs 1897. gada 1. jūlijā Tirzas pagasta Andartu pusmuižas (Dorotheenhof, tagad Dārtiņa) nomnieka Jēkaba Blumberga un viņa sievas Emmas Malvīnes, dzimušas Perlbahas, ģimenē.[1] Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gada viņa vecāku ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara laikā uzsāka medicīnas studijas Tērbatas Universitātē.
Brīvības cīņu laikā 1919. gadā viņš kopā ar jaunāko brāli Moricu pieteicās Latvijas armijā un piedalījās kaujās. 1922. gadā nomainīja uzvārdu, kļūdams par Nikolaju Vētru.
1923. gadā pabeidza studijas LU Medicīnas fakultātē, bija studentu vienības "Ataugas" vecbiedrs. Strādāja par LU Medicīnas Mikrobioloģijas institūta asistentu profesora Vasīlija Kļimenko vadībā (1922—1928) un pētīja tuberkulozes agrīnās diagnostikas jautājumus, vēlāk bija Hospitālās terapijas katedras un klīnikas vadītāja profesora Jāņa Miķelsona asistents. 1936. gadā aizstāvēja Dr. med. grādu, 1939. gadā viņu ievēlēja par privātdocentu. No 1936. līdz 1940. gadam viņš bija Tautas Labklājības ministrijas Veselības departamenta nodaļas vadītājs, pēc tam LU Iekšķīgo slimību hospitālās klīnikas vadītājs (1940—1944).[2]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Lībeku, kur 1945. gadā vadīja Latvijas Sarkanā Krusta pārvaldi Britu okupācijas zonā,[3] vēlāk bija Baltijas Universitātes medicīnas fakultātes dekāns Pinebergā (1947—1949). 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur strādāja psihiatrijas iestādēs, bet pēc ārsta prakses tiesību iegūšanas sāka strādāt Čikāgas pilsētas tuberkulozes slimnīcā.
Miris no sirdstriekas 1955. gada 16. septembrī Čikāgā,[4] apbedīts Graceland kapsētā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|