Oļegs Terentjevs
Oļegs Terentjevs (krievu: Терентьев, Олег Александрович; dzimis 1950. gada 28. septembrī, miris 2019. gada 24. jūnijā) bija padomju un Krievijas Federācijas militārpersona, militārais radio inženieris-zinātnieks, ģenerālmajors, Valērija Čkalova Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas valsts aviācijas lidojumu izmēģinājumu centra priekšnieka pirmais vietnieks, štāba priekšnieks (1993—2005), Krievijas Federācijas nopelniem bagātais militārais speciālists (1999), Krievijas Federācijas goda radists (2000), Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāts par nozīmīgu ieguldījumu gaisa spēku attīstībā (2012).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oļegs Terentjevs piedzima 1950. gada 28. septembrī Rīgā Padomju armijas virsnieka Aleksandra Terentjeva un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Aleksejevas, ģimenē.

1957. gadā sāka mācīties Daugavpils 4.vidusskolā (tagad Daugavpils Centra vidusskola).
No 1967. līdz 1972. gadam studēja Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skolā radioelektronisko iekārtu fakultātē.[1] 1972. gadā viņš pabeidza PSRS Gaisa spēku pirmo inženieru izlaidumu un ieguva izcilu, ne tikai profesionālu, bet arī zinātnisku izglītību.
1993. gada pulkvedi O. Terentjevu iecēla par Valērija Čkalova Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas valsts aviācijas lidojumu izmēģinājumu centra štāba priekšnieku. Paralēli pildījis arī zinātņu centra priekšnieka pirmā vietnieka pienākumus. Veica lielu darba kursu, kura mērķis bija pārbaudīt, izpētīt un izmēģināt jaunus, dažādu veidu un modifikācijas gaisa spēku gaisa kuģus un ieročus. Piedalījās visu mūsdienu padomju un Krievijas Federācijas virsskaņas iznīcinātāju valsts izmēģinājumos, kā arī reaktīvo bezpilota izlūklidmašīnu un daudzu citu tipu lidmašīnu izveidē.
2003. gada 13. augustā O. Terentjevam piešķīra ģenerālmajora[2] dienesta pakāpi.
Pēkšņi miris 2019. gada 24. jūnijā Ščolkovā (krievu: Щёлково) Maskavas apgabalā, Krievijā. Apglabāts Federālajā kara memoriālajā kapsētā (FVMK) Mitiščos (krievu: Мыти́щи) Maskavas apgabalā, Krievijā netālu no centrālās alejas, pa kreisi no galvenā pieminekļa - māte, kas apraud savu dēlu.[3]
Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ordenis "Goda Zīme" (krievu: Орден "Знак Почёта", 1982),
- Žukova medaļa (krievu: "Медаль Жукова", 1996),
- Krievijas Federācijas nopelniem bagātais militārais speciālists (1999),
- Krievijas Federācijas goda radists (2000),
- Krievijas Federācijas Prezidenta pateicība (2000),
- Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāts par nozīmīgu ieguldījumu gaisa spēku attīstībā (2012).[4]
Piemiņas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oļega Terentjeva bronzas bareljefa portrets Federālajā kara memoriālajā kapsētā. (Mitišči, 2020.).
Oļega Terentjeva kapa piemineklis ar bareljefa portretu Federālajā kara memoriālajā kapsētā. (Mitišči, 2020.).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Там готовились воздушные победы России: Рижское военно-авиационное училище». Raksts interneta portālā RUBALTIC.RU par kara skolu un slaveniem absolventiem. (krieviski)
- ↑ Krievijas prezidenta dekrēts N 1193 no 1994 g. 10.jūnija «О присвоении воинских звании высших офицеров военнослужащим Вооруженных Сил Российской Федерации» (krieviski)
- ↑ Informācijas lapa par Oļegu Terentjevu Federālajā kara memoriālajā vietnē (krieviski)
- ↑ Krievijas Federācijas valdības rīkojums № 2406-р no 2012 g. 17 decembrī «О присуждении в 2012 году премий Правительства Российской Федерации за значительный вклад в развитие Военно-воздушных сил» (krieviski)
- 1950. gadā dzimušie
- 2019. gadā mirušie
- Rīgā dzimušie
- Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākās inženieru skolas absolventi
- Latvijas krievi
- Latvijas PSR cilvēki
- PSRS virsnieki
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāti
- Krievijas Federācijas nopelniem bagātie militārie speciālisti
- Krievijas Federācijas goda radisti
- Krievijas inženieri
- Krievijas virsnieki
- Federālajā kara memoriālajā kapsētā Mitiščos apbedītie
- Maskavā mirušie