Ojāra Vācieša iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Ojāra Vācieša iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ojāra Vācieša iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Torņakalns, Bieriņi |
| Garums | 2750 m |
| Atklāta | 1985 (1794) |
| Vēsturiskie nosaukumi | Lielā Altonavas iela |
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 44., 46., 55., 63. |
| Tramvajs | 10. |
 Ojāra Vācieša iela Vikikrātuvē | |
Ojāra Vācieša iela ir Rīgas iela Zemgales priekšpilsētā Torņakalna un Bieriņu apkaimē. Ojāra Vācieša iela sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri, bet beidzas Bieriņos, krustojumā ar Tēriņu ielu un Vecmoku ielu. Dzelzceļa līnija Rīga—Tukums un Kārļa Ulmaņa gatve mūsdienās sadala ielu trijos autotransportam savstarpēji nesavienotos posmos. Kopējais ielas garums ir 2750 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu (neskaitot posmu ielas sākumdaļā, kas daļēji ir vienas joslas platumā un ar grants segumu).
Pa Ojāra Vācieša ielu iet 10. tramvaja līnija un vairāki autobusa maršruti. Iela ved gar Uzvaras parku un Arkādijas parku, kā arī šķērso Mārupīti divās vietās, arī pie Māras dīķa. Ojāra Vācieša ielā oārsvarā ir dzīvojamā apbūve, taču ir arī sabiedriskas ēkas, tostarp Rīgas Futbola skolas (Uzvaras bulvārī 10) Jāņa Skredeļa stadions (O. Vācieša ielā 2), Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (O. Vācieša ielā 4), Ojāra Vācieša muzejs (O. Vācieša ielā 19), Jāņa Akuratera muzejs (O. Vācieša ielā 6A).
Iela ir nosaukta dzejnieka Ojāra Vācieša vārdā, kurš dzīvojis šīs ielas namā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi minēta 1794. gadā ar nosaukumu Altonas ceļš (Altonscher Weg), jo tas veda uz Pierīgas izpriecu un vasaras izbraukumu vietu Altonas villu aiz Marijas dzirnavām (tagad Ojāra Vācieša ielā 37). 1817. gadā ielu pārdēvēja par Altonavas ielu (Altonasche Strasse, arī Altonaer Strasse) jeb Lielo Altonavas ielu (Grosse Altonaer Strasse). 1860. gadu beigās iela veda no Marijas dzirnavu tilta līdz Borherta (Grāves) muižai, ielas sākumposms no Akmeņu ielas un Jelgavas šosejas sateces saukts par Altonas dambi (Altonasche Damm), ko 1885. gadā iekļāva Altonavas ielā.[1]
1885. gadā pagarinātā Altonavas iela bija aleja, kas sākās no Akmeņu ielas un sniedzās līdz Robežu ielai, 1914. gadā līdz Ģimnastikas ielai. 1934. gadā ielu vēlreiz pagarināja, pievienojot agrāko beznosaukuma ielu starp Kantora un Tēriņu ielām, pa Altonavas ielu no Rātslaukuma kursēja 26. autobuss. Tolaik Māras dīķa apkaimē pie Altonavas ielas 1930. gadu sākumā savus namus uzcēla vairāki Rīgas sociāldemokrātu vadoņi un partijai tuvu stāvoši kultūras darbinieki.[2]
"Lielā Altonavas iela bija plata, koku milzeņiem ielogota aleja. Tai abās pusēs piegūla parkveidīgi īpašumi ar sevī ieslēptām vācu patriciešu savrupmājām. To vārti stāvēja noslēgti, dzīve aiz tiem noslēpta mazo ļaužu acīm. Nu Latvijas valsts bija noslēgtos vārtus atslēgusi. Latvijas valsts bija radījusi tādus apstākļus saviem gara darbiniekiem, ka tiem nevajadzēja vairs dzīvot kailās jumta istabās vai noplukušos strādnieku rajonos. Tie varēja celt sev mitekļus skaistās ārpilsētās, un Torņakalns ap Māras ezeru un Lielo Altonavas ielu bija viena no tām vietām, kur cēla jaunas izskatīgas latviskas mītnes."[3]
1985. gadā daļu no ielas pārdēvēja par Ojāra Vācieša ielu, parādot godu dzejniekam Ojāram Vācietim, kas dzīvoja Altonavas ielas 19. namā.[4] Savukārt Mazā Altonavas iela ieguva Altonavas ielas nosaukumu. Ojāra Vācieša ielā 6a atrodas Jāņa Akuratera muzejs.
Ielu savienojumi un pārvadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ojāra Vācieša ielas savienojumi un šķērsojumi:
- Uzvaras bulvāris (T veida krustojums)
- gājēju tilts pāri Mārupītei
- Uzvaras bulvāris (T veida krustojums)
- Hermaņa iela (T veida krustojums)
- Mazā Nometņu iela (T veida krustojums)
- tilts pāri Mārupītei
- Friča Brīvzemnieka iela (T veida krustojums)
- Torņakalna iela (T veida krustojums)
- Altonavas iela (T veida krustojums)
- gājēju pāreja Rīgas—Tukuma dzelzceļam
- Vecsaules iela (T veida krustojums)
- Zuteņu iela (T veida krustojums)
- Apriķu iela (T veida krustojums)
- Gulbenes iela (T veida krustojums)
- Tīreļa iela (T veida krustojums)
- Īves iela (T veida krustojums)
- Robežu iela
- Kārļa Ulmaņa gatve
- Asītes iela (T veida krustojums)
- Vecauces iela (T veida krustojums)
- Kantora iela (T veida krustojums)
- Ģimnastikas iela (T veida krustojums)
- Īvandes iela (T veida krustojums)
- Tēriņu iela
- Vecmoku iela
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga".
- ↑ Jēger-Freimane P. Es atgriežos pie sevis. 1966. — 110. lpp.
- ↑ citariga.lv
| ||||||||||