Orhomena (Arkādija)
| Orhomena | |
|---|---|
| Ὀρχομενός ὁ Ἀρκαδικός | |
 Orhomenas teātra drupas | |
  Orhomena | |
| Atrašanās vieta |
 Grieķija |
| Reģions | Arkādija |
| Koordinātas | 37°43′29″N 22°18′55″E / 37.72472°N 22.31528°EKoordinātas: 37°43′29″N 22°18′55″E / 37.72472°N 22.31528°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu, romiešu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Brīva piekļuve |
Orhomena (sengrieķu: Ορχομενός) bija sengrieķu pilsēta Arkādijā, Peloponēsas vidusdaļā. Tukidīds to sauca par Arkādijas Orhomenu (Ὀρχομενός ὁ Ἀρκαδικός), lai to atšķirtu no Orhomenas Beotijā. Orhomena bija apdzīvota jau kopš aizvēstures, bet antīkajā laikā tā kopā ar Tegeju un Mantineju kļuva par vienu no trim nozīmīgākajām Arkādijas pilsētām. Savus ziedu laikus tā sasniedza ap 7—6 gadsimtu pr.Kr., kļūstot par bagātu pilsētu, kas kala savu naudu. Pilsētas drupas atrodas Arkādijas ziemeļrietumos netālu no Kaplaki ciema, kas 1963. gadā tika pārdēvēta par Orhomenu.[1] Orhomenas drupas atrodas 762 metrus v.j.l., 4 km uz ziemeļiem no Levidi pilsētas, 32 km uz dienvidrietumiem no Nemejas, 24 km uz ziemeļrietumiem no Tripoles un 127 km uz dienvidrietumiem no Atēnām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju pilsētu dibinājis Likaona dēls Orhomens. Homērs Orhomenu pieminējis Iliādas kuģu sarakstā kā "bagātu ar sīklopiem (aitām un kazām)". Orhomenas iedzīvotāji grieķu-persiešu karos piedalījās Termopilu kaujā ar 120 karotājiem un Plateju kaujā ar 600 karotājiem. Peloponēsas kara laikā spartieši Orhomenā turēja ķīlniekus, kurus tie sagrāba no arkādiešu vidus. Taču aizsargmūri tajā laikā bija daļēji sagrauti, un, attiecīgi, kad atēnieši ar saviem sabiedrotajiem 418. gadā pr.Kr. pienāca pie pilsētas, orhomenieši neuzdrošinājās pretoties un atdeva ķīlniekus.
Megalopoles dibināšanas laikā orhomenieši valdīja pār Teizoju, Metgidriumu un Teutisu, taču šo apdzīvoto vietu iedzīvotāji tika nodoti Megalopolei ar visām viņu teritorijām. Orhomenieši, būdami naidīgi noskaņoti pret Mantineju, atteicās pievienoties Arkādijas konfederācijai un sāka karot ar mantinejiešiem. Kopš tā laika Orhomena zaudēja savu politisko nozīmību, taču sava stāvokļa dēļ viņu valdījumi bija bieži mērķi karojošo lielvaru starpā.
Karā starp Kasandru un Poliperhontu pilsēta 313. gadā pr.Kr. nokļuva Kasandra varā. Vēlāk tā nostājās etoliešu pusē un ap 234 gadu pr.Kr. noslēdza līgumu ar Ahajas līgu Nearha pārvaldībā. 229. gadā pr.Kr. ar etoliešu piekrišanu Orhomenu iekaroja Kleomens III. 223. gadā pr.Kr. pilsētu atkaroja Antigons Dosons, un izvietoja tur maķedoniešu garnizonu. Vēlāk Romas spiediena dēļ Filips V bija spiests Orhomenu atdot ahajiešiem.
Strabons piemin Orhomenu starp pilsētām, kas vai nu ir izzudušas, vai arī no kurām gandrīz nekas nav palicis pāri. Taču pēc Pausānija domām, kurš rakstīja 2. gadsimtā, tas bija pārspīlējums. Kad 19. gadsimta angļu pētnieks Viljams Smits apmeklēja šo vietu, senās pilsētas akropole bija drupās, un no agoras un pilsētas aizsargmūriem bija palikuši tikai daži fragmenti.
Izrakumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskos izrakumus veica Franču skola Atēnās Gustava Mendeļa vadībā. Tika atrakts 4—3 gadsimta pr.Kr. teātris, aizsargmūri, agora, buleitērijs un Artemīdas templis. Vēlāk izrakumus turpināja Teodoros Spiropuloss. Tika konstatēti tumuluss, mikēniešu apmetne un templis pie blakus esošā ciema Paleopirgosa, kura vietā bija uzcelta agrīno kristiešu bazilika.