Orhomena (Boiotija)
| Orhomena | |
|---|---|
| Ὀρχομενός | |
 Senais Orhomenas teātris | |
  Orhomena | |
| Atrašanās vieta |
 Boiotija, Grieķija |
| Koordinātas | 38°29′43″N 22°57′34″E / 38.49528°N 22.95944°EKoordinātas: 38°29′43″N 22°57′34″E / 38.49528°N 22.95944°E |
| Veids | Pilsēta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Grieķu |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Brīva piekļuve |
Orhomena (sengrieķu: Ὀρχομενός) bija sena mikēniešu pilsēta un pēc tam grieķu polisa Boiotijā, senajā Grieķijā.[1] To vēl sauca Miniešu Orhomenu, lai atšķirtu no Arkādiešu Orhomenas. Šīs pilsētas arheoloģiskie pieminekļi atrodas mūsdienu Orhomenas teritorijā, kurai tika dots senās pilsētas nosaukums, pēc tam, kad 1961. gada 3. novembrī tika apvienoti blakus esošie Atamas un Petromagulas ciemi.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orhomena bija apdzīvota ne vēlāk par neolītu. Tajā laikā apmetnes veidoja apaļi nami ap 2–6 metrus diametrā. Mikēniešu bronzas laikmetā Orhomena kļuva par vienu no nozīmīgākajiem centriem Grieķijā. Tā bija t.s. miniešu galvaspilsēta.
Mikēniešu Orhomenas ziedu laiki bija no 15. līdz 12. gadsimtam pr.Kr. Šī bija vistālāk ziemeļos esošā mikēniešu pilsēta-cietoksnis, kas kontrolēja lielu Boiotijas daļu. Tā cīnījās pret Tēbām par reģiona kontroli. Orhomena piedalījās Kopaidas ezera nosusināšanā lauksaimniecības platībām un Gla cietokšņa dibināšanā. Pilsētā tika ražota pelēkā un dzeltenā jeb t.s. miniešu keramika.
Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju pilsētu pārvaldīja ķēniņa Minija dzimta. Minija dēls, Orhomens, tiek minēts kā pilsētas dibinātājs, no kura tā ieguva arī savu nosaukumu. Runāja, ka mikēniskā Orhomena bija plaukstoša pilsēta, bet Homērs norādīja to kā bagātas pilsētas paraugu. Saskaņā ar kuģu sarakstu "Iliādā", šī pilsēta kopā ar Aspledonu nosūtīja Trojas karam 30 kuģus. Orhomena ap 1200. gadu pr.Kr. bija vismaz daļēji izpostīta.[2]
Arhaiskajā periodā 6. gadsimtā pr.Kr. Orhomena pievienojās Boiotijas pilsētu konfederācijai. Taču gala rezultātā tā bija spiesta atdot reģionālā līdera pozīcijas Tēbām. 5. gadsimtā pr.Kr. Orhomena bija viena no pirmajām pilsētām Boiotijā, kur sāka kalt naudu. 4. gadsimtā pr.Kr. pilsēta kalpoja par izsūtījuma vietu Atēnu oligarhiskās opozīcijas aprindu pārstāvjiem. 3. gadsimtā pr.Kr. Orhomena atkal vairākas reizes karoja pret Tēbām. Tā apvienojās ar Spartu pret Tēbām 395. gadā pr.Kr. Haliartas kaujā un 394. gadā pr.Kr. Koronejas kaujā. Tēbieši galīgi izpostīja pilsētu 364. gadā pr.Kr. 353. gadā pr.Kr. Orhomena tika pārbūvēta, taču 349. gadā pr.Kr. tēbieši to atkal sagrāva. Tad tā tika atjaunota ar Filipa II un Aleksandra Lielā atbalstu un 338. gadā pr.Kr. kļuva Boiotijas savienības vadošo pilsētu.
Harītu kults bija nozīmīgs vietējais orhomeniešu kults. Tāpēc šo pilsētu sauca par "harītu pilsētu". Viņām par godu regulāri tika organizēti muzikāli un poētiski konkursi "Haretēsijas".
86. gadā pr.Kr. Orhomenas apkārtnē Sulla cīnījās pret Arhelaja un Mitridata VI armijām. Romiešu periodā pilsētā iestājās pagrimums.
Arheoloģiskie izrakumi šajā rajonā tika uzsākti 1880–1886. gados Heinriha Šlīmaņa vadībā. Viņš atraka lielo Orhomenas tolosu (kapeni). Anrī de Ridders 1893. gadā turpināja izrakumus un, cita starpā, atraka Asklēpija templi. 20. gadsimta sākumā izrakumi turpinājās Ādolfa Furtvenglera un Heinriha Bulles vadībā. Grieķijas valdība turpina izrakumus no 1970. gada. Vēlāk, cita starpā, tika atrastas mikēniešu perioda pils paliekas un antīkais teātris.
Apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orhomena atradās nosusinātā Kopaidas ezera ziemeļu malā plato ziemeļos. Tās apbūve tika veikta Akontija (Ακόντιον) kalna austrumu daļā, kalna austrumu un ziemeļaustrumu nogāzē, kā arī līdzenumā uz austrumiem no kalna. Mikēnu perioda pilsēta atradās pārsvarā līdzenumā un nogāzes lejasdaļā. Vēlāk tā izpletās uz augšu pa nogāzi.
Mikēnu perioda pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lejas pilsētas centru veidoja Mikēnu perioda pils. Tā sastāvēja no trim spārniem un, domājams, tai bija arī megarons, kādi ir tipiski šīs kultūras pilīm. Pils sienas bija greznotas ar dzīvnieku attēliem. Ēka bija sagrauta 13. gadsimtā pr.Kr. Tā atradās uz austrumiem no tolosa apbedījuma. Taču tās apkārtnē izrakumi tika veikti maz.[3]
Akropole un aizsargmūri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orhomenas akropole jeb augšējās pilsētas cietoksnis atradās Akontija kalna austrumu daļā, ap 230 m augstumā no paugura pamatnes. Tā aizsargmūri ir celti hellēnisma periodā ap 335. gadu pr.Kr. Cietoksnis sastāv pamatā no liela kvadrātveida torņa.
Pašas senākās sienas tika celtas 6. gadsimtā pr.Kr. līdz nogāzes apakšējai daļai, un to nebija daudz. Garākas sienas tika uzceltas 300. gados pr.Kr. Tās apjoza lielāko pilsētas daļu un apvienoja to ar akropoles nocietinājumiem. Sienas bija ap divi metri biezas un tam bija trīs vārti.
Tempļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Asklēpija templis jeb Asklepions atradās akropolē, austrumu nogāzē. Tas tika uzcelts hellēnisma laikā. Tas bija veidots doriskā ordera stilā ar 6 х 11 kolonnām. Tempļa izmēri bija ap 11,5 х 22 metriem.
Harītu svētnīcas iecirknis, iespējams, atradās ziemeļaustrumos no teātra pašreizējās Vissvētās Dievmātes aizmigšanas baznīcas vietā. Tur bija arī harītu Akidalijas avots. Baznīca tika uzcelta 874. gadā tieši uz Harītu tempļa. Baznīcas apkārtnē tika atrasti daudz dažādi uzraksti, daļa no kuriem tika pārvesti uz Heronejas un Tēbu muzejiem.
Miniešu toloss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viens no nozīmīgākajiem Orhomenas atklājumiem ir lielais apbedījumu toloss, saukts par Miniešu tolosu. Tas atrodas netālu no senā teātra. Toloss bija celts ap 1250. gadu pr.Kr., un, acīmredzot, bija paredzēts pilsētas valdnieka dzimtas kapenēm. Tas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mikēnu perioda apbedījumiem, un to var salīdzināt ar Mikēnu Atreja dārgumu tolosu.
Uz tolosu ved ap 30 metrus garš koridors (dromoss). Tā durvju aila ir 5,46 metrus augsta un 2,43-2,7 metrus plata. Apaļā apbedījuma kamera ir ap 14 metrus diametrā. Ziemeļos no galvenās kameras atradās mazākā sānu kamera. Kapenes bija dekorētas ar spirālisku un ziedu motīva ornamentējumu.
Toloss bija izlaupīts jau senajos laikos. Apbedījuma vieta tika izmantota arī hellēniskajā periodā ap 323-300. gadu pr.Kr. Tajā atradās ap 5,7 metrus garš pjedestāls ar dievu statujām. Toloss bija apskatāms ilgā laika posmā, arī 100. gados. To apmeklēja arī Pausānijs. Toloss pēc 1914. gada izrakumiem tika atrestaurēts.
Citi atklājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orhomenas teātris tika uzcelts 300. gadu pr.Kr. beigās. Tas atradās blakus tolosam ziemeļaustrumos no tā. Teātrim ir saglabājušās skēnas paliekas un kavejā 12 sēdvietu rindas. Teātris tika izmantots līdz romiešu perioda beigām 4. gadsimtā.
Artefakti no Orhomenas glabājas Heronejas un Tēbu arheoloģijas muzejos, kā arī Atēnu nacionālajā arheoloģijas muzejā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Hansen, Mogens Herman & Nielsen, Thomas Heine: ”213 Orchomenos”, An Inventory of Archaic and Classical Poleis. An Investigation Conducted by The Copenhagen Polis Centre for the Danish National Research Foundation. Oxford: Oxford University Press, 2004. ISBN 0-19-814099-1.
- ↑ Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”Orchomenos, Boiotia, Greece”, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.
- ↑ Fields, Nic: Mycenaean Citadels C. 1350-1200 BC, s. 19–20. Osprey Publishing, 2004. ISBN 184176762X.