Orientēšanās sports

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Orientēšanās)
Orientieriste distancē (labajā pusē redzams kontrolpunkts)
Orientēšanās kontrolpunkta apzīmējums
Distances apzīmējumi

Orientēšanās ir sporta veids, kurā sportistam (visbiežāk skrienot), izmantojot kompasu, ir iespējami īsākā laikā jāatrod kartē atzīmētus un apvidū izvietotus kontrolpunktus. Par kontrolpunktiem parasti izmanto no oranža un balta auduma izveidotus "lukturus". Atzīmēšanās kontrolpunktā pirmsākumos notika ar kompostieri un kontrolkartiņu, bet mūsdienās tas tiek darīts, izmantojot īpašu elektronisko atzīmēšanās sistēmu (populārākās atzīmēšanās sistēmas ir EMIT un SportIdent).

Orientēšanās sacensības parasti notiek mežainos apvidos, bet var notikt arī citur, kur netraucē satiksme (piemēram, sprints bieži notiek pilsētu parkos vai pat apbūvētajā daļā), dažādās valstīs apvidi, kuros notiek orientēšanās sacensības, var būt ļoti atšķirīgi.

Sacensību rezultāti tiek apkopoti vairākās grupās, ņemot vērā dalībnieku dzimumu, vecumu, bieži vien arī meistarības līmeni.

Disciplīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kontrolpunktu apmeklēšanas veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pavēles distance (punkti jāapmeklē noteiktā secībā),
  • izvēles distance (jāatrod noteikts kontrolpunktu skaits, izvēloties to apmeklēšanas secību),
  • marķēta distance (nav jāmeklē kontrolpunkti, bet jādodas pa marķētu trasi, kontrolpunktos jāatzīmē to atrašanās vieta kartē),
  • taku — O (taku orientēšanās) — tiek veikta orientēšanās distance, kur nonākot kontrolpunkta rajonā, dalībnieks redz vairākus kontrolpunktus, kuriem nedrīkst tuvoties, tā vietā dalībnieks ar leģendas palīdzību, nosaka, kurš karodziņš atbilst patiesajai kontrolpunkta atrašanās vietai un savu atbildi atzīmē kontrolkartiņā.[1]
Orientieristi sprinta distancē

Pēc pārvietošanās veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasiskā orientēšanās notiek, sportistam pārvietojoties apvidū ar kājām — skrienot, tomēr pastāv vēl 3 IOF oficiāli atzītie orientēšanās veidi:

Velo orientierists distancē

Kā arī laika gaitā izveidojušies citi orientēšanās paveidi:

Ziemas orientieriste distancē

Pēc dalībnieku skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • individuālās,
  • komandu,
  • stafetes

Pēc diennakts laika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti orientēšanās notiek dienā. Tomēr tiek rīkotas arī īpašas nakts orientēšanās sacensības, dažkārt arī stafešu sacensībās daļa etapu notiek naktī. Rogaininga vai piedzīvojumu sacīkstes parasti notiek 24 stundu garumā, līdz ar to ietver diennakts tumšo laiku.

Pēc distances garuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir īsās (sprints), vidējās un garās distances. Notiek sacensības arī īpaši (ultra) garā orientēšanās distancē (neformāli sauktā par maratonu).

Radiniecīgi sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rogainings — īpašs komandu orientēšanās veids plašā teritorijā, 2 līdz 24 stundu (klasiskais formāts) garumā.
  • Piedzīvojumu sacīkstes — sporta veids, kurā iekļauti elementi no vairākiem citiem sporta veidiem, tomēr parasti saistīts arī ar orientēšanos apvidū.
  • Telpu orientēšanās — notiek iekštelpās, distances sarežģīšanai daļa ceļu ir slēgti vai ar noteiktu kustības virzienu.

Orientēšanās vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orientēšanās sports izveidojies 19. gadsimta beigās Zviedrijā. Par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām tiek atzītas tās, kas notika 1897. gada 13. maijā Bergenas apkārtnē Norvēģijā. Arī vēlākajos gados šī sporta veida attīstības priekšgalā ir bijušas galvenokārt Zviedrija, Somija un Norvēģija, pēdējos gados arī Šveice.

1961. gadā tika nodibināta Starptautiskā orientēšanās federācija (IOF), sākotnēji to dibināja 10, bet šobrīd ietilpst 67 valstu nacionālās federācijas. Pasaules čempionāti orientēšanās sportā notiek kopš 1966. gada. Sākotnēji tie tika rīkoti vienu reizi divos gados, bet kopš 2003. gada notiek katru gadu. Šobrīd pasaules čempionātu medaļas tiek izcīnītas četrās disciplīnās (sprints, vidējā distance, garā distance, stafete) vīriešiem un sievietēm.

Orientēšanās sports Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās orientēšanās sacensības Latvijā notika 1936. gadā. Pēc kara Baltija kļuva par galveno orientēšanās sporta attīstības centru PSRS. 1950. gadu beigās sākās regulāra sacensību rīkošana un 1963. gadā tika nodibināta Latvijas Orientēšanās federācija (LOF)[2], šobrīd to vada Dagnis Dubrovskis. 1991. gadā LOF tika uzņemta Starptautiskajā Orientēšanās federācijā.

1963. gadā Raunas apkārtnē notika arī pirmais Latvijas čempionāts orientēšanās sportā. Šobrīd Latvijas čempionu tituls ik gadus tiek noskaidrots divos čempionātos četrās galvenajās disciplīnās (sprints, vidējā distance, garā distance, stafete) daudzās grupās pēc dzimuma un vecuma. Savi Latvijas čempionāti notiek arī ziemas orientēšanās, veloorientēšanās un rogaininga cienītājiem.

1966. gadā vasarā Krievijas PFSR notika augsta mēroga orientēšanās sacensības, kurās pirmo reizi orientēšanās sporta vēsturē 10 sportisti izcīnīja PSRS sporta meistara nosaukumu. Seši no tiem bija Latvijas sportisti: Lilija Barisa, Līvija Nātra, Rita Ostupe, Jānis Klētnieks, Gunārs Ostups un Bernhards Rennerts.

1986. gadā Latvijā nodibināts pirmais orientēšanās klubs: "Kāpa" Carnikavā.[3] 1989. gadā, pārstāvot PSRS, Alīda Ābola kļuva par pirmo Latvijas sportisti, kas izcīnījusi medaļu Pasaules čempionātā orientēšanās sportā (bronzu garajā distancē).

Populārākās tautas sacensības ir Rīgas apkārtnē notiekošais kluba IK "Auseklis" rīkotais "Magnēts". Tās pirmo reizi notika 1969. gadā Rīgā, Mežaparkā. Šis sacensību seriāls norisinās vairākos desmitos kārtu visas sezonas garumā (pēdējos gados trīs reizes nedēļā). Savi tautas sacensību seriāli notiek arī daudzās citās Latvijas vietās. Savukārt masveidīgākās starptautiskās daudzdienu sacensības, kas notiek Baltijā, ir kluba "Kāpa" rīkotās Kāpas trīsdienas. Tās notiek kopš 1987. gada un parasti pulcē vairāk kā 1500 dalībnieku. Visu laiku visapmeklētākais etaps bija 1987. gada 22. aprīļa posms Jaunciemā — 2484 dalībnieki.

2008. gadā pirmo reizi Latvijā, Ventspils apkārtnē, notika Eiropas čempionāts orientēšanās sportā, kurā sudraba medaļu izcīnīja Mārtiņš Sirmais (pirmo sudraba medaļu viņš izcīnīja pirms diviem gadiem Igaunijā). 2012. gada Pasaules čempionātā orientēšanās sportā zelta medaļu vidējā distancē izcīnīja Edgars Bertuks. Šis ir augstākais starptautiskais panākums starp Latvijas un Baltijas orientieristiem.

2018. gadā Rīgā un Siguldā notika Pasaules čempionātā orientēšanās sportā. 2019. gadā Rīgā un Carnikavas novadā notika Pasaules čempionāts orientēšanas sportā veterāniem, kas kļuva par visu laiku visdaudzskaitlīgākajām orientēšanas sporta sacensībām Latvijā ar aptuveni 3500 dalībniekiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LOF Taku-O». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūlijā.
  2. «Orient.lv Orientēšanās sporta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 24. augustā.
  3. Kāpai 30! LOF Facebook

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orientēšanās klubi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]