Aulejas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aulejas pagasts
Aulejas pagasts LocMap.png
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Auleja
Platība: 74,51 km2
Iedzīvotāji (2010): 637[1]
Blīvums: 8.5 iedz./km2
Aulejas pagasts Vikikrātuvē

Aulejas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Skaistas un Kombuļu pagastiem, Aglonas novada Grāveru pagastu un Dagdas novada Andrupenes un Konstantinovas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ašu saleņa, Augstais kalns, Bārališku kalns, Bezdeleigu kolns, Braslavas pilskalns, Cepļa kolns, Cibuļkovas kalns, Cierpa kalns, Degšņa kolns, Doņkas kolns, Dukas kolns, Garais kalns, Garasima kalns, Griuzīņa kolns, Majaka kalns, Mikoda kolns, Ostrovas kalns, Pūdnīku kalns, Žaunerānu pilskalns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubna, Korotgrovs, Krūģeru upe, Mazā Dubna.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aulejas ezers, Bierža ezers, Cārmins, Cibuļkovas ezers, Cierps, Ildzs, Iudriņs, Lielais Gausls, Luboneņš, Maceņš, Mazais Gausls, Plaudiņa ezers, Sivers, Skrudzineits, Valna ezereņš, Ūgliņa ezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizmastiņs, Bārzu pūrs, Bleideļu purvs, Doņkeļa pūrs, Dzalbāna pūrs, Dzalbu pūrs, Dzierviņu pūreņš, Griužiņs, Siunoklis, Timsīņa pūreņš

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas dabas parks Cārmaņa ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aulejas pagasts (līdz 1925. gadam Grāveru pagasts) izveidots 1923. gadā, izdalot to no Izvaltas pagasta[2].

1935. gadā Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta teritorija bija 128 km² un tajā dzīvoja 7336 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas, Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ostrovas ciems ietilpis Krāslavas apriņķī (1947-1949), Dagdas (1949-1962) un Krāslavas (pēc 1962. g.) rajonos. Ostrovas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rogaļu ciemu, 1960. gadā pievienoja Ignatovas ciema kolhoza «Jaunā gvarde» teritoriju, bet kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju pievienoja Jaunokras ciemam. 1964. gadā Ostrovas ciemu pārdēvēja par Aulejas ciemu. 1971. gadā Aulejas ciemam pievienoja likvidēto Šķipu ciemu, bet daļu padomju saimniecības «Iskra» teritorijas pievienoja Iskras ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aulejas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aulejas baznīca (mākslas piemineklis - altāris)
  • Aulejas apmetne
  • Bleideļu senkapi (Kapu kalns)
  • Braslavas pilskalns
  • Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)
  • Krugeru senkapi
  • Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale)
  • Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi)
  • Rubanu senkapi
  • Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Auleja (pagasta centrs), Anči, Bleideļi, Brāslava, Buseniški, Butkeviči, Drongāni, Dzalbi, Kalviši, Lejas Podnieki, Lielie Doski, Meža Doski, Reinieki, Rubeņi, Šķipi, Vanagi, Veiguļi, Zīperi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Archived 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9