Aulejas pagasts
| Aulejas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Auleja |
| Kopējā platība:[1] | 74,5 km2 |
| • Sauszeme: | 58,1 km2 |
| • Ūdens: | 16,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 389 |
| Blīvums (2025): | 6,7 iedz./km2 |
 Aulejas pagasts Vikikrātuvē | |
Aulejas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Skaistas, Kombuļu, Grāveru pagastu, Andrupenes un Konstantinovas pagastiem.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Reljefa formas
[rediģēt | labot pirmkodu]Ašu saleņa, Augstais kalns, Bārališku kalns, Bezdeleigu kolns, Braslavas pilskalns, Cepļa kolns, Cibuļkovas kalns, Cierpa kalns, Degšņa kolns, Doņkas kolns, Dukas kolns, Garais kalns, Garasima kalns, Griuzīņa kolns, Majaka kalns, Mikoda kolns, Ostrovas kalns, Pūdnīku kalns, Žaunerānu pilskalns.
Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Ūdensteces
[rediģēt | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[rediģēt | labot pirmkodu]Aulejas ezers, Bierža ezers, Cārmins, Cibuļkovas ezers, Cierps, Ildzs, Iudriņs, Lielais Gausls, Luboneņš, Maceņš, Mazais Gausls, Plaudiņa ezers, Sivers, Skrudzineits, Valna ezereņš, Ūgliņa ezers.
Purvi
[rediģēt | labot pirmkodu]Aizmastiņs, Bārzu pūrs, Bleideļu purvs, Doņkeļa pūrs, Dzalbāna pūrs, Dzalbu pūrs, Dzierviņu pūreņš, Griužiņs, Siunoklis, Timsīņa pūreņš
Dabas aizsardzība
[rediģēt | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas dabas parks Cārmaņa ezers.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Aulejas pagasts (līdz 1925. gadam Grāveru pagasts) izveidots 1923. gadā, izdalot to no Izvaltas pagasta[3].
1935. gadā Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta teritorija bija 128 km² un tajā dzīvoja 7336 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas, Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ostrovas ciems ietilpis Krāslavas apriņķī (1947-1949), Dagdas (1949-1962) un Krāslavas (pēc 1962. g.) rajonos. Ostrovas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rogaļu ciemu, 1960. gadā pievienoja Ignatovas ciema kolhoza «Jaunā gvarde» teritoriju, bet kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju pievienoja Jaunokras ciemam. 1964. gadā Ostrovas ciemu pārdēvēja par Aulejas ciemu. 1971. gadā Aulejas ciemam pievienoja likvidēto Šķipu ciemu, bet daļu padomju saimniecības «Iskra» teritorijas pievienoja Iskras ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aulejas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.
Kultūras pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Aulejas baznīca (mākslas piemineklis - altāris)
- Aulejas apmetne
- Bleideļu senkapi (Kapu kalns)
- Braslavas pilskalns
- Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)
- Krugeru senkapi
- Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale)
- Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi)
- Rubanu senkapi
- Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Auleja (pagasta centrs), Anči, Bleideļi, Brāslava, Buseniški, Butkeviči, Drongāni, Dzalbi, Kalviši, Lejas Podnieki, Lielie Doski, Meža Doski, Reinieki, Rubeņi, Šķipi, Vanagi, Veiguļi, Zīperi.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
