Kurzemes pilskalni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Senās Kursas pilskalnu izvietojums Latvijā (pēc E.Brastiņa, 1937)

Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstītas ziņas par Kurzemes pilskalniem atrodamas no 9. gadsimta, kad Brēmenes bīskaps Rimberts savā hronikā “Svētā Ansgara dzīve” (Vita s. Anskarii) vēstīja par zviedru vikingu ķēniņa Olafa uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (urbs regni) Ezerpilij (Seeburg), ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("Ezerpils kauja") un Apūlei (Apulia), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles").

No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tajā laikā pastāvēja astoņas Kursas zemes: Pilsāts, Megava, Ceklis, Duvzare, Piemare, Bandava, Ventava un Vanemane jeb Miera Kursa. 1253. gadā Kursas zemes sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija, bet pēc Kuršu sacelšanās (1260—1267) apspiešanas daļa no dienvidu zemēm (Ceklis) pakļāvās žemaišiem un tagad atrodas Lietuvas teritorijā.

Livonijas krusta karu hronikās, Kursas dalīšanas līgumos un citos dokumentos pieminēti Aizputes, Alsungas, Buses (Matkules), Dundagas, Dzintares, Embūtes, Kandavas, Kazdangas (Lažas), Pūres, Puzes, Sabiles, Talsu, Ugāles, Vārtājas, Veckuldīgas, Tukuma un citi pilskalni.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Kurzemes pilskalnu apsekojumiem[1] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi Kurzemes pilskalni Ventspils, Talsu, Aizputes, Kuldīgas un Liepājas apriņķos (bez Tukuma apriņķa un Rīgas apriņķa Slokas pagasta pilskalniem):[2]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Kurzemes pilskalni (Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu, Tukuma (izņemot Jaunpils pagastu) un Ventspils rajonos) — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[3][4][5]

Dienvidkursas (Pilsāts, Megava, Ceklis) pilskalni Lietuvā (1253).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]