Paniņas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes
Paniņu vidējais ķīmiskais sastāvs[1]
Uzturviela Daudzums, %
Sausna
Olbaltumvielas 3,2
Laktoze 4,7
Tauki 0,6
Minerālvielas 0,7
Kopā 9,2

Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts,[2] ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.

Paniņas, tāpat kā vājpienu, izmanto piena produktu (izņemot sviesta) ražošanā vajadzīgā tauku satura iegūšanai. Vēl no tām mēdz ražot svaigus un raudzētus piena dzērienus, piena konservus, sieru, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, saldos ēdienus un kazeīnu.[3]

Paniņās ir vidēji 0,4–0,7% tauku, olbaltumvielu kompleksu, A, D, E, F, B1, B12, PP vitamīni, neaizstājamo aminoskābju[2] un probiotisko mikroorganismu, kuru dēļ to uzskata par veselīgu pārtikas produktu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ozola, Ciproviča 2002, 209. lpp.
  2. 2,0 2,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. ISBN 9984-9383-5-2.
  3. Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 201. lpp. ISBN 9984-596-37-0.