Paniņas
-and-Milk-(left).jpg)
Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts,[1] ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Paniņas, tāpat kā vājpienu, izmanto piena produktu (izņemot sviesta) ražošanā vajadzīgā tauku satura iegūšanai. Vēl no tām mēdz ražot svaigus un raudzētus piena dzērienus, piena konservus, sieru, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, saldos ēdienus un kazeīnu.[2]
Uzturvērtība
[labot | labot pirmkodu]| Uzturviela | Daudzums, % | |
|---|---|---|
| Sausna | ||
| Olbaltumvielas | 3,2 | |
| Laktoze | 4,7 | |
| Tauki | 0,6 | |
| Minerālvielas | 0,7 | |
| Kopā | 9,2 | |
Paniņās ir vidēji 0,4—0,7% tauku, olbaltumvielu kompleksu, A, D, E, F, B1, B12, PP vitamīni un neaizstājamo aminoskābju.[1]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 483. lpp. ISBN 9984-9383-5-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-02. Skatīts: 2019-08-24.
- ↑ Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 201. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
- ↑ Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 209. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
 | Šis ar dzērieniem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|