Biezpiens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vājpiena biezpiens

Biezpiens, senāk saukts par kupināto pienu[1], ir piena olbaltumvielu (kazeīna) produkts, ko iegūst saraudzējot pasterizētu pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas).[2] Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas – Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Biezpiena izstrādājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No biezpiena tālāk ražo daudz un dažādus izstrādājumus, piemēram, mājas sieru, biezpiena sieriņus, krēmus, pastas, kūkas, balto biezpiena sieru, saldās un sāļās biezpiena masas, biezpiena pankūkas u.c.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilze Veģe, Vanda Davidanova. «Svarīgākais Līgo ēdiens». Dienas Bizness, 2006. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 3. maijā.
  2. Ozola, Ciproviča 2002, 84. lpp.
  3. Ozola, Ciproviča 2002, 90. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]