Pāriet uz saturu

Panzerkampfwagen I

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Panzer I)
Panzerkampfwagen I
Panzerkampfwagen I Ausf. A.
Panzerkampfwagen I Ausf. A.
Klasifikācija vieglais tanks
Izcelsme Nacistiskā Vācija
Izmantošanas vēsture
Laiks no 1934. līdz 1954. gadam
Izmantoja Nacistiskā Vācija, Spānija, Bulgārija, Ungārija, Ķīna
Kari Spānijas pilsoņu karš,
Otrais pasaules karš,
Otrais Ķīnas—Japānas karš
Ražošanas vēsture
Izveidots 1934. gadā
Ražotāji Krupp, Daimler, Henschel, MAN
Ražoja no 1934. līdz 1943. gadam
Skaits 1574 vienības
Parametri
Masa 5,4 t
Garums 4,02 m
Platums 2,06 m
Augstums 1,72 m
Apkalpe 2; komandieris un vadītājs

Panzerkampfwagen I (PzKpfw I, no vācu: "Bruņota kaujas mašīna 1") ir vācu vieglais tanks, kas tika ražots 20. gadsimta 30. gados. Rietumos izplatīts apzīmējums šiem tankiem ir Panzer I, bet krievu literatūrā nereti tos dēvē par T-1. Vācijas resorsu sistēma tai piešķīra kara tehnikas apzīmējumu Sd.Kfz.101. Šī bija pirmā Vācijas tanku sērija pēc Pirmā pasaules kara beigām. Panzer I prototipus no 1930. līdz 1934. gadam ražoja uzņēmumi "Krupp" un "Daimler-Benz". Tikai no 1934. gada tika uzsākta masveida Panzer I ražošana un līdz 1943. gadam tika izlaisti 1574 šāda tipa tanki.

30. gadu vidū Panzer I tanki sastādīja lielāko daļu no atjaunotās Vācijas armijas bruņutehnikas. Tikai 1937. gadā situācija mainījās, jo tika uzsākta cita modeļa tanku masveida ražošana, kuri bija daudz labāki. Panzer I pirmo reizi kaujas laukā tika izmantoti Spānijas pilsoņu karā 1936. gadā, vēlāk, Otrā pasaules kara sākumā, tie tika arī izmantoti vācu karaspēkā. 1941.—1942. gadā tie tika pilnībā aizstāti ar modernākiem tankiem. Tie tika izņemti no bruņojuma arsenāla kā novecojuši, tomēr treniņu nolūkos Panzer I tika izmantots līdz pat kara beigām. Panzer I tanki līdz pat 40. gadu beigām tika ekspluatēti arī citās valstīs, kurām Vērmahts bija šos tankus piegādājis nelielos daudzumos, it īpaši Spānijā.

Šis modelis kalpoja par bāzi komandiera tankam (vācu: Kleiner Panzerbefehlswagen) KIPzBfWg, pašgājēj prettanku lielgabalam ar čehu 47 mm lielgabalu '4.7-cm PaK(t) Sfl auf PzKpfw I Ausf В, tilta licējam Bruckenleger auf PzKpfw IA, munīcijas transportierim Munitionschlepper I (SdKfz 111) un citiem.

Izveidošanas un ražošanas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Versaļas līguma nosacījumiem Vācijai pēc Pirmā pasaules kara nedrīkstēja būt bruņutehnika, izņemot nenozīmīgu daudzumu bruņautomobiļu, kas bija nepieciešamas policijas vajadzībām. Praktiski Vācija 20. gados nebija spējīga ražot bruņutehniku arī tāpēc, ka Vācijas ekonomika un rūpniecība atradās sliktā stāvoklī — to bija izpostījis un novājinājis karš, kā arī pēckara reparācijas, kas Vācijai bija regulāri jānomaksā. Tomēr jau 1925. gadā Reihsvērs slepus uzsāka darbu pie jaunu tanku izveidošanas.

Līdz 1930. gadam jau bija izveidoti daži paraugi, bet netika uzsāka to masveida ražošana. Tie kalpoja par pamatu turpmākai tanku izstrādei.

Panzer I vēsture sākās 1930. gadā, kad Reihsvēra apbruņojuma administrācija uzsāka jaunu mašīnu izstrādāšanu, kuru slepenības saglabāšanai nosauca par "mazo traktoru" (vācu: Kleintraktor). Tos bija paredzēts izmantot kā "mazos traktorus", kuru uzdevums būtu veikt izlūkošanu un atbalstīt artilēriju un kājniekus, bet rezultātā to izmantošana bija zem jautājuma. Mašīnu izstrādāšana tika uzticēta uzņēmumam "Krupp". Saskaņā ar sākotnējām prasībām, kuras uzstādīja apbruņojuma administrācija, tanka masa nedrīkstēja pārsniegt trīs tonnas. Apbruņojumā bija paredzēts arī 20 mm automātiskais lielgabals. Sākotnēji uz tankiem bija uzstādīti divi MG-13 ložmetēji, kuri vēlāk tika nomainīti ar MG-34 tipa ložmetējiem.

Pirmais "mazā traktora" projekts, kuru 1931. gada 2. jūnijā pabeidza izstrādāt "Krupp", būtiski atšķīrās no nākamajiem Panzer I projektiem. Tā oriģinālajā izkārtojumā dzinējs un transmisija tika paredzēts, ka atradīsies priekšējā daļā, bet cīņas nodalījums un riteņu pagriešanas mehānisms - pakaļgalā. Izstrādātājs šādu izkārtojumu pamatoja ar to, ka ir nepieciešams palielināt cīņas nodalījuma apjomu, kā arī tas izlīdzinātu slodzi uz mašīnas, kas būtu labvēlīgāka priekš citu smagu iekārtu vilkšanas. Mašīnas bruņu biezums priekšējā daļā un virs tās būtu 13 mm, pakaļgalā - 10 mm, bet apakšā - 5 mm. Šāda mašīna, kuras masa tomēr sasniegtu 3,5 tonnas, būtu spējīga sasniegt 45 km/h lielu ātrumu, tās jauda būtu 60 zirgspējas. Virsbūves (korpusa virsdaļas) izstrāde norisinājās atsevišķi no šasijas izstrādes. Sākotnējā virsbūves variantā bija paredzēts uzstādīts 20 mm lielgabalu, kas būtu ar ierobežotu apšaudes leņķi.

Pirmais "mazā traktora" prototips.

Tomēr šis "mazā traktora" variants palika tikai maketa līmenī. Ap to laiku tika pabeigts arī "vieglā traktora" (vācu: Leichttraktor) prototips, kuram riteņi tika nomainīti pret kāpurķēdēm. Tā izmēģinājumi tika veikti jau 1930. gadā. Sakarā ar to 1931. gada 18. septembrī apbruņojuma administrācija deva rīkojumu uzņēmumam "Krupp" pārlikt šasiju, kā arī pārcelt dzinēju uz tanka aizmuguri, bet dzinējratu - uz priekšu. Pirmais prototips parādījās jau 1932. gadā. Tas saucās LaS (saīsināti no vācu: Landwirtschaftlicher Schlepper). Nākamā gada vasarā pirmās piecas šasijas tika pārbaudītas Kummersdorfas poligonā un pēc rezultātu pārbaudes to konstrukcijas tika uzlabotas. Pirmie 15 sērijveida tanku ražošana tika pabeigta 1934. gada aprīļa beigās un saņēma apzīmējumu (indeksu) 1 LaS Krupp. Tie tika nodoti autospēku mācību daļai, kura dislocējās Cosenē. Pēc tam, kad Hitlers atteicās ievērot Versaļas ierobežojumus, tanka nosaukumu nomainīja uz PzKpfw I Ausf A.

Panzerkampfwagen I bija vairākas modifikācijas: