Pauls fon Lilienfelds-Toals
|
Pauls fon Lilienfelds-Toals (vācu: Paul Fromhold Ignatius von Lilienfeld-Toal, krievu: Павел Фёдорович Лилиенфельд-Толь; 1829-1903) bija vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas sociologs, ierēdnis un senators Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēterburgas vicegubernators (1867-1868), Kurzemes gubernators (1868-1885). Starptautiskā socioloģijas institūta prezidents (1897–1898). Viņa bibliotēkas pārzinis, bet vēlāk personīgo rakstu kolektors kopš 1873. gada bija Juris Māters.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1829. gada 29. janvārī Belostokā virsnieka un ierēdņa Oto Frīdriha fon Lilienfelda un viņa sievas Konstances, dzimušas Dovrē (d'Auvray), ģimenē. Viņa vectēvs bija Krievijas Impērijas ģenerālis Fredriks Dovrē (Fredrik August d'Auvray). Bērnību pavadīja Halikas muižā (igauņu: Halinga, igauņu: Hallick) Pērnavas apriņķī. Mācījās Pēterburgas reformātu baznīcas pansijā, vēlāk Pēterburgas 1. ģimnāzijā un Aleksandra licejā, kuru 1848. gadā pabeidza ar zelta medaļu.
Bija ierēdnis Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas ekonomiskajā departamentā (1849-1853), Igaunijas guberņas gubernatora kancelejas direktora palīgs (1853-1855), Somijas ģenerālgubernatora Frīdriha fon Berga (1855-1861) īpašo uzdevumu palīgs. Krimas kara laikā organizēja Somijas piekrastes aizsardzību pret Lielbritānijas flotes uzbrukumiem. 1858. gadā apprecējās ar grāfieni Karolīni fon Mellīnu, 1860. gadā ar pseidonīmu Ļiļejevs (Лилеев) publicēja "Politekonomijas pamatus" (Основные начала политической экономии).
No 1861. gada saimniekoja savās muižās pie Pēterhofas, bija apriņķa miertiesnesis, 1863. gadā saņēma Krievijas Impērijas Senāta atļauju papildināt uzvārdu ar sievas dzimtmuižas Toalas (igauņu: Tuhala) nosaukumu - fon Lilienfelds-Toals. 1864. gadā viņu ievēlēja par Pēterhofas zemstes priekšsēdi, bet 1867. gadā par Pēterburgas guberņas vicegubernatoru.
1868. gadā Pauls fon Lilienfelds-Toals tika iecelts par Kurzemes gubernatoru un līdz 1881. gadam pamatā uzturējās Jelgavas pilī. Viņa laikā notika Kurzemes guberņas lielceļu izbūve un jūrskolu dibināšana. Pēc Krišjāņa Valdemāra ierosmes atļāva dibināt jūrskolas Ģipkā (1869), Ventspilī (1871), Jūrkalnē un Užavā (1872), Lubezerē (1874), Palangā (1874), Engurē (1875) un Liepājā (1876).
1872. gadā ar iniciāļiem P.L. izdeva savu galveno zinātnisko darbu "Domas par nākotnes socioloģiju" (Мысли о социальной науке будущего), ko papildinātā variantā izdeva arī vāciski.
1885. gadā viņu ievēlēja par Krievijas Impērijas Senāta locekli. 1890. gadā ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.
1894. gadā franciski publicēja rakstu "Sociālā patoloģija" (La pathologie sociale), uzstājās starptautiskos socioloģijas kongresos ar ziņojumiem La methode organique en sociologie (1894) un Y. a-t-il une loi de l’evolution des formes politiques? (1895), kuros cilvēlu sabiedrības funkcionēšanu pielīdzināja dzīva organisma funkcionēšanai, salīdzinot cilvēkus ar šūnām, bet pārvaldes sistēmu ar nervu sistēmu. Sabiedrība iziet līdzīgus attīstības ciklus kā atsevišķa cilvēka organisms (embrioģenēze, bērnība, nobriešana, nāve). Tika ievēlēts par Starptautiskā socioloģijas institūta prezidentu (1897–1898).
Miris 1903. gada 11. janvārī Pēterburgā.[1] Viņa vārdā nosaukta Pāvilosta (vācu: Paulshafen).
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Основные начала политической экономии (1860);
- Земля и воля (1868);
- Gedanken über eine Sozialwissenschaft der Zukunft. 5 sējumos. Jelgava: E. Behre, 1873-1881 (atkārtots izdevums Berlin: G. Reimer, 1901.) Volumes 1–3. Internet Archive
- 1. sējums: Die menschliche Gesellschaft als realer Organismus (1873)
- 2. sējums: Die socialen Gesetze (1875) (atkārtots izdevums Adamant Media, 2003, ISBN 0-543-81761-X)
- 3. sējums: Die sociale Psychophysik (1877)
- 4. sējums: Die sociale Physiologie (1879)
- 5. sējums: Die Religion, betrachtet vom Standpunkte der realgenetischen Socialwissenschaft, oder versuch einer natürlichen Theologie (1881)
- La pathologie sociale (Première Partie). In: Revue Internationale de Sociologie, 2e Année, No 12, Décembre 1894, pp. 825–859.
- La Pathologie sociale (1895). In: Annales de l’Institut International de Sociologie, I. Travaux du premier Congrès, tenu à Paris, October, 1894. Paris: V. Giard et E. Brière.Bibliothèque nationale de France, Gallica.
- L’organismo sociale è un superorganismo? In: Estratta dalla Riforma Sociale, Fasc. 3, anno III, vol. VI. Torino: R. Frassati.
- Y a-t-il une loi de l’evolution des formes politiques? In: Annales de l’Institut International de Sociologie, II. Travaux du second Congrès, tenu à Paris en Sep.-Oct., 1895. Publiées sous la direction de René Worms, Secrétaire Général. Paris: V. Giard et E. Brière.
- La méthode graphique en sociologie. In: Annales de l’Institut International de Sociologie, III. Paris: V. Giard et E. Brière.
- La théorie organique des sociétés. Annales de l’Institut International de Sociologie, IV. Contenant les travaux du troisième congrès tenu à Paris en juillet 1897. Paris: V. Giard et E. Brière, pp 196–236.
- Über Socialphilosophie. In: Anknüpfung an das Werk von Dr. Ludwig Stein: Die social Frage im Lichte der Philosophie. Berlin: G. Reimer, pp. 109–113.
- Zur Verteidigung der organischen Methode in der Sociologie. Berlin: G. Reimer, 1898
- Органический метод в социологии / Пер. с нем. Г.П.Кузьминой // Философия и общество. - М., 1997. - N 4. - С. 226-255 (krieviskais tulkojums)
Biedrības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kurzemes literatūras un mākslas biedrības loceklis (1868)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Кузьмина, Г.П. П.Ф.Лилиенфельд-Тоаль о тождестве и различии между обществом и организмом // Актуальные проблемы социального познания. - М., 1982. - С. 76-83
- Кузьмина, Г.П. Социально-философская теория Лилиенфельда-Тоаля // Вестн. Моск. ун-та. Сер. 7, Философия. - М., 1997. - N 5. - С. 76-87
- Кузьмина, Г.П. Теоретические основы социальной философии П.Ф.Лилиенфельда // Философия и общество. - М., 1997. - N 4. - С. 138-160
- Кузьмина, Г.П. П.Ф.Лилиенфельд о проблеме "человек-общество" и способе ее решения // Отечественное философское наследие и современность: идеи, пробл., люди : Материалы Володинских чтений. - М., 2009. - С. 222-227
- Кузьмина, Г.П. Концепция социальной эволюции в органической теории П. Лилиенфельда // Исторический процесс: истоки, перипетии, перспективы. - Йошкар-Ола, 2011. - Вып. 10. - С. 19-29
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|