Pelču pagasts
| Pelču pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Pelči | |||
| Kopējā platība:[1] | 56,6 km2 | |||
| • Sauszeme: | 53,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 950 | |||
| Blīvums (2025): | 17,6 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
Pelču pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, dienvidos no Kuldīgas, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu un Kurmāles, Rumbas, Snēpeles un Vārmes pagasts pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Rietumu daļa atrodas Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē. Pagasta austrumu mala atroda Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta nedaudz pārsniedz 100 m vjl.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes:
Ūdenskrātuves: Upatnieku dīķi — kopš 16. gadsimta ierīkoti zivju dīķi (40 ha), Rieksātu dīķi (58 ha).
Purvi: Pāzes purvs (339 ha), daļēji nosusināts
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu Pelču pagasta teritorijā vēsturiski atradās Pelču muiža (Gut Pelzen).
1945. gadā Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā izveidoja Ievukalnu ciema padomi. Kuldīgas rajona Ievukalnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Kuldīgas ciemu, bet 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Kuldīgas pilsētai.[3] 1991. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Pelču pagastu.[4] 2009. gadā Pelču pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Pelči (pagasta centrs), Kaltiķi, Raidstacija.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Voldemārs Damroze (1911—2002) — dziednieks
- Eduards Freimanis (1921—2005) — rakstnieks
- Mārtiņš Hartmanis (1882—1941) — Latvijas armijas ģenerālis
- Krists Alberts Manfelds (1908—2005) — gleznotājs
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Oficiālā pašvaldības vietne Arhivēts 2014. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.
| Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||
