Mārtiņš Hartmanis

Šis raksts ir par ģenerāli. Par citām jēdziena Hartmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mārtiņš Hartmanis Mārtiņš Hartmanis Latvijas armijas formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1882. gada 18. oktobrī Pelču pagasts, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 27. jūlijā (58 gadi) Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Dzīvesbiedre Irma Marija Liepiņa Bērni Juris Hartmanis, Astrīde Ivaska

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1904 — 1915 1918 — 1940 Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja 5. Cēsu kājnieku pulks 4. Zemgales kājnieku divīzija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira) Izglītība Viļņas dzelzceļa tehniskā skola, Viļņas karaskola, Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (1. kurss), Francijas Kara akadēmija Cits darbs Armijas štāba priekšnieks

Mārtiņš Hartmanis (1882. gada 18. oktobris — 1941. gada 27. jūlijs) bija latviešu virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1929), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1882. gada 18. oktobrī Kuldīgas novada Pelču pagasta (tolaik Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagasta) "Dapatās", lauksaimnieka ģimenē. Beidza Kuldīgas ministrijas skolu, Viļņas dzelzceļa tehnisko skolu (1901). 1904. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, dienējis 106. kājnieku pulkā. 1905. gadā iestājās Viļņas karaskolā, ko absolvēja 1908. gadā podporučika pakāpē. Pēc tam dienēja 115. kājnieku pulkā Rīgā. 1911. gada paaugstināts poručika pakāpē, 1915. gada jūnijā — štābkapteiņa pakāpē. 1913. gada iestājās Ģenerālštāba akadēmijā (beidzis 1. kursu). 1914. gadā sākoties Pirmajam pasaules karam, atkomandēts uz 106. kājnieku pulku. No 1914. gada augusta bija virsnieks 29. divīzijas štābā, vēlāk 29. divīzijas 2. brigādes štāba priekšnieks. 1915. gada februārī Austrumprūsijā kritis vācu gūstā, no kura 1918. gada novembrī atgriezies Latvijā.

Precējies ar Irmu Mariju Liepiņu. Ģimenes valoda — franču. Divi bērni: dzejniece Astrīde Ivaska un matemātiķis Juris Hartmanis.

Latvijas Armija

No 1918. gada 18. novembra kā kapteinis dienēja Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Apsardzības ministrijas Ģenerālštābā. 1918. gada 1. decembrī iecelts par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi un otro Ģenerālštāba virsnieku Baltijas landesvēra virsštābā (līdz 1919. gada 15. janvārim). 1919. gada jūnijā komandēts uz Igauniju un jūlijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku, bet augustā — par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieku. No 1919. gada oktobra Latvijas militārais pārstāvis Polijā. 1919. gada oktobrī paaugstināts pulkveža-leitnanta pakāpē, 1924. gadā — pulkveža, un 1929. gadā ģenerāļa pakāpē. No 1922. gada Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1924. gadā beidzis Francijas Kara akadēmiju un iecelts par Virsnieku akadēmisko kursu priekšnieka palīgu, 1925. gadā — par Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas priekšnieku. No 1929. gada Armijas štāba priekšnieka pirmais palīgs. Lai iegūtu pulka un divīzijas komandēšanas cenzu, no 1929. gada līdz 1930. gadam bija 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris. No 1932. līdz 1933. gadam bija 4. Zemgales divīzijas komandiera vietas izpildītājs. 1934. gada februārī iecelts par Armijas štāba priekšnieku, 1939. gada oktobrī — par sevišķu uzdevumu ģenerāli Armijas komandiera rīcībā un par Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētāju (vēlāk — par delegācijas vadītāju jauktajā komisija savstarpējas palīdzības pakta realizācijai).

1940. gada 18. jūnijā norīkots par priekšnieku sakaru štābam sadarbības noorganizēšanai un veicināšanai ar ienākošo Sarkano armiju. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1940. gada 20. decembrī savā Lestenes saimniecībā (bijušajā Lestenes muiža) apcietināts un izvests uz Krieviju. 1941. gada 7. jūlijā Maskavā ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumu apsūdzēts par kontrrevolucionāru darbību, piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. gada 27. jūlijā.

Latviešu studentu korporācijas Tervetia goda filistrs.

Apbalvojumi

Plāksne pie mājas Rīgā Pulkveža Brieža ielā, kur no 1935. līdz 1940. gadam dzīvojis Hartmanis

• Lāčplēša Kara ordenis (III šķira) Par cīņām pie Juglas tilta
• Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķira)
• Aizsargu Nopelnu krusts
• Francijas Goda Leģiona ordenis
• Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras II pakāpe)
• Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīme
• Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira)
• Polijas “Polonia Restituta” ordenis (I, II, un IV šķira)
• Polijas Drošsirdīgo Krusts
• Somijas Baltās Rozes ordenis (II un III šķira)
• Zviedrijas Šķēpa ordenis (II šķira)
• Krievijas Sv.Staņislava ordenis (II un III šķira)
• Krievijas Sv.Annas ordenis (II, III un IV šķira)

Literatūra

• Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Aleksandrs Kalējs	Latvijas Armijas štāba priekšnieks 1934. gada 14. februāris — 1939. gada 7. oktobris	Pēctecis: Hugo Rozenšteins