Peļu klijāns
| Peļu klijāns Buteo buteo (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Klijānu apakšdzimta (Buteoninae) |
| Ģints | Klijāni (Buteo) |
| Suga | Peļu klijāns (Buteo buteo) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks
| |
 Peļu klijāns Vikikrātuvē | |
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns. Izdala 6 pasugas.[1] Tas ir ļoti noderīgs putns, jo iznīcina ļoti daudz grauzēju, kuri kaitē lauksaimniecībai.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
.jpg)
Peļu klijāns ir sastopams lielākajā daļā Eiropas (izņemot Skandināvijas ziemeļus, Islandi un Īriju)[3] un Āzijas. Pamatā tas ir nometnieks, bet no reģioniem, kuros ir auksta un sniegota ziema, peļu klijāns migrē uz Eiropas dienvidiem, Dienvidāziju vai Āfriku.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā tas ir visbiežāk sastopamais vanagveidīgais putns.[2] Neliela daļa šo putnu pārziemo Latvijā, tomēr lielākais vairākums dodas uz ziemošanas vietām centrālajā un dienvidrietumu Eiropā. Tā kā peļu klijāns ziemot dodas ne pārāk tālu, tad kopā ar cīruļiem tas ir viens no pirmajiem putniem, kas pavasarī atgriežas mājās.[4] Dzīvo vecos un vidēji vecos jauktu koku mežos atklātu vietu un mežmalu tuvumā.[5]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļu klijāns ir liels vai vidēji liels klijāns. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums ir 50—57 cm, spārnu izplētums 113—128 cm, svars tēviņiem 525—1180 g, mātītēm 625—1365 g.[3] Apspalvojums var būt dažāds: no tumši brūna līdz gaišam, gandrīz baltam. Tomēr parasti tas ir brūns. Astes un spārnu lidspalvas ar gaišāku šķērssvītrojumu.[6] Vēderpuse gaišāka nekā mugura. Acis brūnas, knābja paugurs un kājas dzeltenas. Peļu klijānam ir raksturīgi plati spārni, kā arī aste ir salīdzinoši īsa un plata.[5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatā peļu klijāns ir vientuļnieks, neskaitot ligzdošanas periodu. Migrēšanas laikā tie var apvienoties lielākā barā un ceļot kopā. Lidošana barā nodrošina to, ka peļu klijāni spēj ilgstoši planēt, balstoties uz siltajām gaisa straumēm.[6] Šķērsojot plašāku ūdens klajumu, piemēram, Gibraltāra jūras šaurumu, peļu klijāni paceļas pēc iespējas augstāk un tad ļaujas planēšanai.
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļu klijāns medī dažādus grauzējus: strupastes, peles, žurkas. Tas medī arī kurmjus, jaunus zaķēnus un trusēnus,[6] putnus, vardes, rāpuļus, kukaiņus un sliekas.[5] Ziemā neatsakās arī no maitas. Medī, vērojot ainavu, no augstākas novērošanas vietas. To bieži var redzēt, sēdam uz kāda staba. Peļu klijāns pārlūko medību teritoriju, arī lēni lidojot vai plivinoties gaisā uz vietas.[5] Kad upuris pamanīts, klijāns sakļauj spārnus un uz to pikē, medījumu satverot asajos nagos uz zemes.[6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Peļu klijāns ligzdot sāk otrajā vai trešajā mūža gadā. Riesta laikā tēviņš mātītei demonstrē savu prasmi veikli lidot.[6] Pāris ligzdu vij galvenokārt bērzos vai priedēs 8—20 m augstumā,[5] bet tas var būt arī kāds cits augsts koks.[6] Ligzdu taisa no sausiem zariem, izklājot ar lapotiem zariņiem, skujkoku dzinumiem, salmiem, sūnām un dzīvnieku vilnu. Vienu un to pašu ligzdu peļu klijāns izmanto daudzus gadus. Dējumā ir 2—3 baltas olas ar dažiem raibumiņiem. Sezonā ir viens perējums. Perēšanas ilgums 32—34 dienas. Pamatā perē mātīte, bet dažkārt to nomaina tēviņš. Mazuļi paliek ligzdā 42—49 dienas. Par tiem rūpējas abi vecāki, kuriem ir dalīti pienākumi: tēviņš medī un pienes barību, mātīte to atdod mazuļiem. Pēc jauno putnu izlidošanas ģimene turas kopā vēl 9—11 nedēļas.[5] Peļu klijāns var nodzīvot līdz 25 gadu vecumam.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Peļu klijānam ir 6 pasugas:[1]
- Buteo buteo buteo — nominālpasuga, ligzdo Austrumeiropā, Somijā, Rumānijā un Turcijā;
- Buteo buteo harterti — ligzdo Madeirā;
- Buteo buteo insularum — ligzdo Kanāriju un Azoru salās;
- Buteo buteo menetriesi — ligzdo Turcijas austrumos, Kaukāzā un Irānas ziemeļos;
- Buteo buteo pojana — ligzdo Korsikā, Sardīnijā, Sicīlijā un Itālijas centrālajā un dienviddaļā;
- Buteo buteo vulpinus — ligzdo Eiropas ziemeļos un austrumos un Centrālāzijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
- ↑ 2,0 2,1 «Putni (Aves)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Eurasian Buzzard». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. septembrī. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.
- ↑ Latvijā atgriežas peļu klijāni[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Peļu klijāns (Buteo buteo)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 «ARKive: Common buzzard (Buteo buteo)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. novembrī. Skatīts: 2012. gada 27. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|