Piti pils

Piti pils (itāļu: Palazzo Pitti) Florencē no Mediči laikiem vairākus gadsimtus bija Toskānas lielhercogistes valdnieka mājas. Mūsdienās šajā ēkā ir muzejs. Pili būvēja Luka Piti ap 1440. gadu. Luka Piti bija bagāts tirgotājs, konkurents Mediči dzimtai. Viņš vēlējās uzbūvēt lielu pili, kas pārspētu Mediči pili (Piti lielu uzsvaru lika tam, lai logi būtu lielāki nekā pati ieeja pilī). Piti algoja arhitektu Filipo Brunelleski, bet pili patiesībā cēla viņa skolnieks Luka Fanselli. Pils celtniecība apstājās 1465. gadā, kad Luku Piti piemeklēja finansiālas problēmas. Piti nomira 1472. gadā, kad pils vēl nebija pabeigta.

Ēku 1549. gadā savām vajadzībām nopirka Toskānas lielhercoga Kozimo I Mediči sieva Toledo Eleonora. Pilī dzīvoja arī nākamie Mediči dzimtas lielhercogi. Kad 1737. gadā beidzās Mediči dzimtas valdīšana, pili pārņēma jaunais Toskānas lielhercogs no Lotringu dzimtas. Īsu laiku to izmantoja arī Napoleons, kuram šī pils bija valdīšanas centrs Itālijā. Kad 1860. gadā Toskāna pārgāja no Lotringu valdīšanas Savoju dinastijas kontrolē, pils arī tika iekļauta tās īpašumā. Pēc Itālijas apvienošanas, kad Florence īslaicīgi bija Romas karaļvalsts galvaspilsēta, Piti pilī līdz 1871. gadam dzīvoja Viktors Emanuels II. 1919. gadā viņa mazdēls Viktors Emanuels III uzdāvināja pili valstij.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piti pils.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)