Planicas pagasts

Planicas pagasts (līdz 1949. gadam)
Planicas pagasts 1940. gadā Planicas pagasts 1940. gadā
Apriņķis:	Kuldīgas apriņķis
Centrs:	Planīca
Kopējā platība:	62 km2
Iedzīvotāji (1935):	1 076
Blīvums (1935):	17.4 iedz./km2
Likvidēts:	1949. gadā

Planicas pagasts bija viena no Kuldīgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos. Robežojās ar Kuldīgas apriņķa Īvandes, Kurmāles, Snēpeles un Turlavas pagastiem, kā arī Aizputes apriņķa Basu pagastu. Pagasta valde atradās tagadējās "Planīcās" pie ceļa starp Jāteli un Vilgāli. Lielākās apdzīvotās vietas bija Jātele, Planica (tagad Alejas), Zaļāmuiža.

Vēsture

Planicas muiža avotos pirmo reizi minēta 1335. gadā kā Plentzen, 1841. gadā kā Planezen. Pagasts dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Planicas pagastā bija Planicas, Jāteles, Paulīnes un Zaļā muižas. Pēc 1905. gada revolūcijas tajā ieceļoja vācu kolonisti. Kurmales pagastā to bija 35%, bet Planicas pagastā 37% no iedzīvotāju skaita. 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā uz Sibīriju tika deportēti 85 kurmālnieki un 145 planīcnieki. 1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Planīcas un Vārdupes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Kuldīgas rajonā. No 1948. gada līdz 1950. gadam Planīcā un Kurmālē tika dibināti kolhozi "Stars", "Ausma", "Gaisma", "Uzvaras rīts", "Traktorists", Ždanova vārdā nosauktais "Padomju Latvija", bet 1960. gadā visus apvienoja padomju saimniecību "Vilgāle" (1974. gadā tai pievienoja kolhozu "Traktorists"). Mūsdienās Planicas pagasta teritorija iekļauta Kuldīgas novada Kurmāles pagastā un neliela daļa Īvandes pagastā.