Cieceres pagasts
| Cieceres pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Saldus novads |
| Centrs: | Brocēni |
| Kopējā platība:[1] | 88,2 km2 |
| • Sauszeme: | 82,8 km2 |
| • Ūdens: | 5,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 890 |
| Blīvums (2025): | 10,7 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1930. gadā |
 Cieceres pagasts Vikikrātuvē | |
Cieceres pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām, Cieceres ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Brocēnu un Saldus pilsētām, Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltezers, Brocēnu ezers, Cieceres ezers, Luknis, Mellezeris.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Cieceres pagasta teritorijā vēsturiski atradās Lemzeres muiža (Gut Lemsern), Lielcieceres muiža (Gut Groß-Zezern, Lielciecere), Mazcieceres muiža (Gut Klein-Zezern).
1927. gadā Brocēnu pagasta platība bija 44,79 km², Cieceres pagasta - 65,23 km². 1930. gadā abus pagastus apvienoja un nosauca par Brocēnu pagastu, bet 1931. gadā pārdēvēja par Cieceres pagastu. 1935. gadā Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta platība bija 120 km² un tajā dzīvoja 2028 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Brocēnu, Cieceres un Ezeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Saldus rajona Brocēniem piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. g. — pilsētciemata) un tam pievienoja daļu Brocēnu ciema, izveidojot Brocēnu lauku teritoriju. Tai 1956. gadā pievienoja likvidēto Cieceres ciemu.[4] 1992. gadā Brocēniem piešķīra pilsētas tiesības. 1999. gadā daļu lauku teritorijas (Kalnsētas) iekļāva Saldus pilsētā. 2001. gadā Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju iekļāvās jaunveidotajā Brocēnu novadā. 2009. gadā Brocēnu lauku teritorija tika izdalīta kā atsevišķa administratīva vienība un 2010. gadā pārdēvēta par Cieceres pagastu. 2021. gadā Brocēnu novadu iekļāva Saldus novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Emburga, Oškalni, Lielciecere, Brocēnmuiža.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
