Pāleni
Pāleni (vācu: von der Pahlen, krievu: фон дер Пален) ir vācbaltiešu dzimta, kuras izcelsme tiek saistīta ar Pomerāniju un kas 15. gadsimta sākumā ieceļojusi Livonijā.[1]
Pālenu dzimtas devīze ir Constantia et zelo (latviešu: Pastāvība un centība).
Izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saglabājies nostāsts par Pālenu dzimtas atzarošanos no Rīgas arhibīskapijas Līvu gala bruņinieku Koskulu dzimtas 14. gadsimtā. Zināms, ka Koskuliem 14. gadsimtā piederējusi Ozolu muiža ar Kalnamuižu (Lappier mit Carlsberg), ko senāk sauca par Stumpeni (Stumpen) vai Koskuļu muižu (Koskullshof) un Budenbrokas muiža, ko tolaik sauca par "Skuju Pālenu" muižu (Schujenpahlen). Brāļiem Koskuliem piederējusi arī Šķirstiņu (Napkul) muiža ap Āsteres ezeru. Pēc mantojuma sadales viens no brāļiem palicis neapmierināts, un ezerā kā robežzīmi iedzinis ozolkoka pāli ar metāla riņķi augšdaļā, kā arī nomainījis Koskulu uzvārdu jeb pievārdu pret Pālenu (lejasvācu valodā "pālis" raksta Pael). Pēc fiksētajiem vēstures dokumentiem 1372. gadā Liepupes draudzes novadā tiešām pastāvējusi Pāles kunga sēta.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais zināmais Pālenu dzimtas pārstāvis bija Johannes de Pala (1290-1325). Zviedrijas armijas pulkvežleitnats Johans fon der Pālens (1602–1694) bijis Umurgas (Ubbenorm) draudzes novada Astravas muižas (Astrau) un Madlienas (Sissegal) draudzes novada Taurupes muižas (Taurup, Trauen, Tauren) īpašnieks. 1679. gada 18. septembrī Zviedrijas karalis Kārlis XI pieciem Pālenu dzimtas dēliem un viņu pēcnācējiem piešķīra baronu titulus. 1799. gadā Krievijas imperators Pāvils I Pēterim Ludvigam fon der Pālenam piešķīra grāfa titulu. Saskaņā ar Krievijas Impērijas valdības rīkojumu 1755. un 1865. gadā lielākā daļa Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas Impērijas baronu titulus.
Kopš 18. gadsimta Pālenu dzimtas pārstāvji ir spējuši sadarboties gan ar Zviedrijas karaļnamu, gan vēlāk arī ar Krievijas Impērijas monarhu dinastijām. No Pālenu dzimtas ir cēlušies daudzi ievērojami valstsvīri, militārpersonas, rūpnieki un zinātnieki.
Nozīmīgākie Pālenu dzimtas atzari 18. - 19. gadsimtā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ārends Dītrihs fon der Pālens, Astravas brīvkungs (vācu: Arend Diedrich von der Pahlen Freiherr von Astrau; 1706-1753), Palmses, Katentakas (Aaspere) un Aunakes (Aunaku) muižas barons, izveidojis Pālenu dzimts bibliotēku Palmses muižā.
- Hanss fon der Pālens, Astravas brīvkungs (vācu: Hans von der Pahlen Freiherr von Astrau; 1740-1817), Palmses muižas un Vanameisas (igauņu: Vanamõisa) īpašnieks, Krievijas Impērijas armijas padomnieks und slepenpadomnieks, Igaunijas guberņas landrāts, rotmistrs.
- Kārlis Magnuss fon der Pālens, Astravas brīvkungs (Pālens trešais) (vācu: Carl Magnus von der Pahlen Freiherr von Astrau (der dritte Pahlen), krievu: Матвей Иванович Пален 3-й; 1779-1863), Kavalērijas ģenerālis, Igaunijas guberņas landrāts, Rīgas, Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators, Krievijas Impērijas padomes loceklis.
- Aleksandrs fon der Pālens (vācu: Alexander Freiherr von der Pahlen; 1819-1895), Baltijas dzelzceļa sabiedrības dibinātājs.
- Aleksis fon der Pālens (vācu: Alexis von der Pahlen; 1850-1925), zemes īpašnieks, mineralogs un paleontologs, Pālenu dzimts vārdā nosaucis retu fosilo jūras ēžu sugu Bothriocidaris pahleni.
- Pēteris Ludvigs fon der Pālens (vācu: Graf Peter Ludwig von der Pahlen, krievu: граф Пётр Алексеевич Пален; 1745-1826), no 1745. līdz 1826. gadam Krievijas imperatora galma loceklis, No 1792. gada Rīgas guberņas gubernators, no 1795. līdz 1797. gadam Kurzemes guberņas gubernators. Organizējis atentātu pret Krievijas imperatoru Pāvilu I Romanovu.
- Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens (vācu: Graf Friedrich Alexander von der Pahlen, krievu: граф Фёдор Петрович Пален; 1780-1863), krievu diplomāts, īstenais slepenpadomnieks, Krievijas Impērijas ķeizariskās padomes loceklis, Jaunkrievijas ģenerālgubernators, Krievijas Impērijas vēstnieks ASV, Brazīlijā un Bavārijas karalistē.
-
- Konstantīns fon der Pālens (Magnus Konstantin Ferdinand von der Pahlen, 1830–1912), Pleskavas gubernators, Krievijas Impērijas tieslietu ministrs
- Konstantīns fon der Pālens (Konstantin Johann Georg von der Pahlen, Константин Константинович Пален, 1861–1923), Viļņas gubernators, senators
- Kārlis Johans Pēteris fon Pālens (vācu: Graf Karl Johann Peter von Pahlen; 1824-1907).
- Aleksejs Pālens (vācu: Graf Alexej Petrowitsch Pahlen, krievu: Aлексей Петрович Пален; 1874-1938), krievu ģenerālleitnats, Baltās armijas virsnieks Nikolaja Judeņiča vadībā.
-
-
Kārlis Magnuss fon der Pālens, Astravas brīvkungs
-
Grāfs Pauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der Pālens
-
Konstantīns fon der Pālens (1830–1912)
-
Konstantīns fon der Pālens (1861–1923)
-
Barons Emanuēls fon der Pālens
Citi ievērojami Pālenu dzimtas pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dītrihs fon der Pālens (vācu: Dietrich von der Pahlen, krievu armijas ģenerālā štāba virsnieks, dienējis kopā ar krievu dzejnieku Mihailu Ļermontovu. 1840. gadā militārās ekspedīcijas laikā uz Čečeniju uzzīmējis vienīgo zināmo Ļermontova profilu.
- Voldemārs fon der Pālens (vācu: Baron Woldemar von der Pahlen; 1815-1861), krievu armijas pulkvedis.
- Konstantīns fon der Pālens (vācu: Graf Konstantin von der Pahlen, krievu: граф Константин Иванович Пален; 1833-1912), Pleskavas guberņas gubernators, krievu armijas ģenerālis, Krievijas Impērijas justīcijas ministrs, Valsts padomes loceklis.
- Konstantīns fon der Pālens (vācu: Baron Konstantin von der Pahlen, krievu: (Константин Констанович Пален; 1861-1923), krievu politiķis, slepenais padomnieks, hofmeistars, senāta loceklis.
- Anatols fon der Pālens (vācu: Anatol Baron von der Pahlen; 1854–1904), Krievijas Impērijas galminieks (Hofjägermeister)
- Emanuēls fon der Pālens (vācu: Emanuel Baron von der Pahlen, krievu: Барон Эмануэль Анатольевич фон дер Пален; 1882-1952), matemātikas zinātņu doktors, astronoms, Bāzeles astronomijas institūta pasniedzējs, Pālenu dzimtas vārdā nosaucis mēness krāteri.
- Pauls fon der Pālens (vācu: Paul von der Pahlen; 1862–1942), vācbaltiešu politiķis, valsts padomes loceklis.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lancmanis I. Iecavas muiža. Groß-Eckau. Izd. Rundāles pils muzejs, 2001, 72 lpp., 75 att.
Monogrāfisks pētījums par muižas vēsturi, arhitektūru, mākslas vērtībām un grāfu fon der Pālenu dzimtu. Teksts latviešu un vācu valodā, kopsavilkums angļu un krievu valodā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|