Pāriet uz saturu

Pērse

Vikipēdijas lapa
Pērse
Pērse pie Kokneses pilsdrupām
Pērse pie Kokneses pilsdrupām
Pērse (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Kārdeces mežs
56°50′58″N 25°40′44″E / 56.84944°N 25.67889°E / 56.84944; 25.67889
Ieteka Daugava
56°38′16″N 25°24′55″E / 56.63778°N 25.41528°E / 56.63778; 25.41528Koordinātas: 56°38′16″N 25°24′55″E / 56.63778°N 25.41528°E / 56.63778; 25.41528
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 50 km
Kritums 122 m  
Gada notece 0,095 km³ 
Baseina platība 325 km² 
Galvenās pietekas Pelava
Pērse Vikikrātuvē

Pērse ir Daugavas labā pieteka, kas tek caur Madonas un Aizkraukles novadiem. Upi šķērso autoceļi A6, P79, P80 un Rīgas – Krustpils dzelzceļa līnija.

Upes raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākas Kārdeces mežā Sausnējas pagastā. Augštecē tek pa Vidzemes augstienes dienvidu daļu kā sekls grāvis krūmainās pļavās un jauktos mežos. 10 km garā posmā upes kritums sasniedz 88 m. Lejpus Iršupītes ietekas gultne 25 km garā posmā regulēta ar kritumu 33 m. Lejpus Bormaņiem upe veido 3-4 m dziļu ieleju, kas tālāk pakāpeniski padziļinās līdz 30 m. Pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves ierīkošanas, kas upes kritumu samazināja par ~30m, lejtecē atradās Pērses ūdenskritums.[1] Pie Pērses ietekas Daugavā - Kokneses pilsdrupas.

Lielākās pietekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas krastos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.