Sausnējas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sausnējas pagasts
Sausnējas pagasts LocMap.png
Novads: Ērgļu novads
Centrs: Sidrabiņi
Platība: 117,0 km2
Iedzīvotāji (2010): 683[1]
Blīvums: 5.8 iedz./km2
Sausnējas pagasts Vikikrātuvē

Sausnējas pagasts ir viena no Ērgļu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ērgļu pagastu, Madonas novada Vestienas pagastu, Pļaviņu novada Vietalvas pagastu, Kokneses novada Iršu pagastu un Ogres novada Meņģeles un Mazozolu pagastiem.

Cauri pagastam iet divi 1. šķiras valsts autoceļi: Pļaviņas-Ērgļi (P78) un Koknese-Ērgļi (P79).

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērse, Ogre, Veseta, Šukumupe, Sumulda un Aronīte.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stirnezers (68 ha), Zosins (19,6 ha), Ilzins (21,6 ha) un Bļodonis (5,1 ha).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sausnējas muižas kungu māja (1928).

13. gs. šī teritorija piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada (latīņu: castrum Negeste), netālu no robežas ar Kokneses valsti. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā Negestes pilsnovads tika ordenim[2], bet 1213. gadā to piešķīra bīskapam un līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam tas kā Bērzaunes pilsnovada rietumu daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Arhibīskapi 14. gadsimtā Ogres upes kreisajā krastā uzcēla Baltavas pili. Pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota Pārdaugavas hercogistei.

Vidzemes guberņas laikā tagadējā Sausnējas pagasta teritorija ietilpa Cēsu apriņķa Kalsnavas—Vietalvas draudzes novadā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās Sausnējas muiža (vācu: Saussen) ar Namniekkalna pusmuižu, ko pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 57 vienībās 2480 ha kopplatībā.[3] 1935. gadā Sausnējas pagasta platība bija 42 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Sausnējas ciema padomi, ko 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidāciju, izveidoja no jauna. 1954. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Vesetas ciemu, kuru gan 1968. gadā atdalīja un pievienoja Vestienas ciemam. 1975. gadā Sausnējas ciemam pievienoja Liepkalnes ciemu, 1977. gadā - daļu Mazozolu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2006. gadā Sausnējas pagasts, apvienojoties ar Ērgļu un Jumurdas pagastiem, izveidoja Ērgļu novadu.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sestukalna astronomisko novērojumu punkts.[5] 216,5 metrus augstajā Ziestu kalnā netālu no Ērgļu-Kokneses ceļa atrodas Strūves meridiāna loka ģeodēziskais punkts “Sestukalns”, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
  • Piķa purva senkapi (Krievu sala)
  • Vecpriekšēnu senkapi
  • Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns)
  • Skudru pilskalns - kulta vieta
  • Jākaiņu senkapi
  • Liepkalnes baznīcas senkapi
  • Baltavas viduslaiku pils

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas: Sidrabiņi (pagasta centrs), Sausnēja un Liepkalne.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]