Pēteris Lasī
Pēteris Lasī (īru: Peadar de Lása, vācu: Peter Graf von Lacy, krievu: Пётр Петрович Ласси; 1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas Impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1678. gada 29. septembrī Kilīdijas ciemā (Killeedy) pie Limerikas Īrijā. Jau 13 gadu vecumā 1691. gadā piedalījās Limerikas aizstāvēšanā pret karaļa Viljama III piekritējiem, tādēļ bija spiests kopā ar saviem radiniekiem bēgt uz Franciju. 1697. gadā pārgāja Austrijas, bet Lielā Ziemeļu kara sākumā Krievijas caristes militārajā dienestā, piedalījās uzbrukumā zviedru aizstāvētajam Narvas cietoksnim (1700), izcēlās kaujā pie Omuļiem (1702) un Poltavas kaujā (1709). Pēc astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma (1709—1710) viņš tika iecelts par Rīgas pils komandantu. Kara noslēgumā viņu paaugstināja par Krievijas armijas ģenerāli. Šajā laikā viņš apprecējās ar vācbaltieti Martu fon Funkenu (Maret Philippine von Funcken) no Liezeres.
1727. gadā ģenerāli Lasī ar Krievijas armijas ekspedīcijas korpusu no Rīgas nosūtīja uz Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, lai padzītu Krievijai nevēlamo hercoga amata kandidātu Saksijas Moricu. Pēc šī uzdevuma izpildes viņu 1727. gadā iecēla par Rīgas gubernatoru. 1733. gadā viņš vadīja 16 000 vīru lielu Krievijas Impērijas armijas ekspedīcijas korpusu pret Krievijai nevēlamo Polijas karali Staņislavu Leščiņski. Krievijas armija Lasī vadībā cauri Kurzemes hercogistes teritorijai iebruka Lietuvā, ieņēma Kauņu, tad Grodņu, visbeidzot Varšavu. 1734. gadā viņa vadītā Krievijas armija aplenca Dancigu un piespieda samaksāt kotribūciju.
1736. gadā P. Lasī tika paaugstināts par ģenerālfeldmaršalu un nosūtīts komandēt Krievijas Impērijas armiju Krievu-turku karā (1735–1739). 1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna viņam uzdāvināja Siguldas pili. Ķeizarienes Elizabetes valdīšanas periodā viņu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Krievijas karaspēka Somijas karagājiena vadītāju pret Zviedrijas armiju (1741-1743).
Miris 1751. gada 30. aprīlī Rīgā. Apglabāts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs.
P. Lasī dzimtmuižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Patrick J. O’Meara: Field Marshal Peter Lacy. An Irishman in Eighteenth-Century Russia. In: Scotland and Russia in the Enlightenment. Proceedings of the international Conference, 1 – 3 September 2000, Edinburgh. St. Petersburg Centre for History of Ideas, St. Petersburg 2001, (The philosophical age Almanac 15), S. 82–90, online (PDF; 1,58 MB) Arhivēts 2016. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē..
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Aņikita Repņins |
Rīgas ģenerālgubernators (1727-1740) 1740—1751 |
Pēctecis: Vladimirs Dolgorukovs |
|