Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dziedātāji Mežaparka Lielajā estrādē X dziesmu svētku ģenerālmēģinājumā.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā. Priekšnoteikumi šīs jaunās Dziesmu svētku tradīcijas tapšanai radās jau iepriekš, kad bērnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa Vispārējos dziesmu svētkos 1948., 1950. un 1955.gadā. Pieaugot skolu koru un deju kolektīvu snieguma kvalitātei un masveidībai, tika radīti savi, paši svētki skolu jaunatnei.Līdz šim ir notikuši vienpadsmit Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Starp svētkiem ir vismaz 5 gadu atstatums, kopš 1995. gada tie notiek ik pēc 4,5 gadiem.

Dziesmu lielkoncerti notiek Mežaparka Lielajā estrādē, bet deju lielkoncerti Daugavas stadionā. Tradicionāls ir dziesmu svētku gājiens. Bez lielkoncertiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī dažādi mazāki dziesmu, deju un orķestru koncerti Rīgas koncertzālēs un parkos.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa jau 50 gadus.

Svētku vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1960. gadā kopumā piedalījās 9739 dalībnieki, repertuārā bija iekļautas 23 dziesmas un 15 dejas. Svētku koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners un Jānis Ozoliņš.

II Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrajos dziesmu un deju svētkos 1967. gadā kopumā piedalījās 18 496 dalībnieki. Svētku moto bija "Skani, jaunības dziesma", šī moto autors ir A. Vējāns. Tie tika rīkoti par godu Lielā Oktobra 50. gadadienai. Tajos piedalījās 188 kori, 220 deju kolektīvi, 26 pūtēju orķestri. Svētku laikā notika vairāki koru, deju kolektīvu un orķestru konkursi. Svētku virsdiriģenti bija L. Vīgners, J. Ozoliņš, Jānis Krūmiņš un Gido Kokars un goda virsdiriģents: Jēkabs Mediņš.

III Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešajos dziesmu un deju svētkos 1972. gadā dalībnieku skaits nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem (17 000 dalībnieki). Gatavošanās svētkiem sākās 1970. gada pavasarī. Šie svētki bija veltīti PSRS dibināšanas 50. gadadienai. Svētku laikā notika lietišķās mākslas un tēlotājmākslas izstāde, kas izpelnījās atzinīgu novērtējumu. Koru virsdiriģenti palika tie paši, kas bija iepriekšējo svētku virsdiriģenti. Par goda virsdiriģentu tika iecelts J. Mediņš, taču viņš mira pirms svētku sākuma 1971. gada 27. novembrī.

IV Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtajos dziesmu svētkos 1979. gadā piedalījās 18 500 dalībnieki. Šo svētku moto bija "Padomju Dzimtenei dziesma lai skan!" Tie bija veltīti V. Ļeņina 110. dzimšanas dienai un 60. gadadienai kopš PSRS varas ienākšanas Latvijā. Svētkos skanēja 15 dažādu komponistu oriģināldziesmas. Svētku virsdiriģenti bija Jānis Dūmiņš, G. Kokars, Daumants Gailis, Jānis Brants, Pauls Kvelde un Jānis Ērenštreits un goda virsdiriģents Jānis Ozoliņš.

V Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piektajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1984. gadā piedalījās 19 000 dalībnieki. Tie bija veltīti V. Ļeņina 115. dzimšanas dienai. Šie ir bijuši vieni no lietainākajiem svētkiem to vēsturē. Koru virsdiriģenti bija G. Kokars, J. Dūmiņš, D. Gailis, Jānis Brants, J. Ērenštreits un P. Kvelde.

VI Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sestajos dziesmu un deju svētkos 1989. gadā piedalījās 20 000 dalībnieki. Šajos svētkos tika izpildīta PSRS laikos aizliegtā Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!" un pirmo reizi svētku vēsturē notika apvienoto pūtēju orķestru koncerts. Koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners, J. Dūmiņš, D. Gailis, J. Brants, J. Ērenštreits, P. Kvelde, G. Kokars, Jānis Sprancmanis un Arvīds Platpers.

VII Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septītajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1995. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Šie bija pirmie jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā, svētku simboli bija gailis, Sprīdītis un Lutausis, logo: meitene ar bizītēm, moto: "Māja. Sēta. Latvija." Šajos svētkos aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, J. Dūmiņš, A. Platpers, Romāns Vanags, S. Kļava, J. Zirnis, J. Sprancmanis, J. Brants, T. Broka un I. Bērziņš. Noslēguma koncertā Mežaparkā skanēja 21 kompozīcija, pieci pūtēju orķestru priekšnesumi un deviņas dejas.

VIII Jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astotajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2000. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Svētku simboli bija sapņi, kamolīši, ko iemet nākotnē un astoņi kustoņi. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Noslēguma koncerts Mežaparkā tika sadalīts četrās daļās. Speciāli svētkiem Zigmars Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu "Teika", kura izpildījumā kopkorim palīdzēja vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki: Ance Krauze, Ainars Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš. Svētku goda priekšsēdētāja bija toreizēja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, goda virsdiriģents — J. Dūmiņš. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, A. Platpers, Māris Sirmais, Romāns Vanags un Eduards Grāvītis.

IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Devītajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā piedalījās 35 013 dalībnieki. Svētki norisinājās laika posmā no 2005. gada 27. jūnija līdz 2005. gada 3. jūlijam. Svētku moto bija "Nāc gavilēt!", kā autors ir A. Akmentiņš. Svētku logo bija romiešu devītnieks, kas tika izveidots no krāsu triepieniem. Svētku simboli bija Jāņu vainags, Sietuve, maiss, kurš ir jāsalāpa, pirmie mezgli cilvēka dzīvē. Svētku atklāšanas koncertā skanēja Renāra Kaupera sacerētā kompozīcija "Mana dziesma", kas kļuva populāra pēc svētkiem. Noslēguma koncerta tēma bija "Laika upē — es", tajā skanēja 34 dziesmas un četri pūtēju orķestra darbi. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, M. Sirmais un R. Vanags.

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Desmitajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010. gadā piedalījās 30 975 dalībnieki. Svētki norisinājās no 2010. gada 6. jūlija līdz 2010. gada 11. jūlijam. Koru koncertā "Mana zeme – zemīte skaistā" piedalījās vairāk nekā 12 600 dalībnieki. Apvienoto koru virsdiriģenti bija K. Ādamsons, L. Celma, G. Ceplenieks, J. Erenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, R. Vanags, J. Ustinskovs, bet orķestru virsdiriģenti - H. Bārzdiņš, A. Celms, A. Muižnieks.[1] Koru Lielo balvu saņēma Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris "Spīgo".[2] Svētki noslēdzās ar lielkoncertu "Deja kāpj debesīs", kuros piedalījās 13 760 dejotāji. Deju svētku virsvadītāji: Baiba Šteina, Agris Daņiļevičs, Olga Freiberga, J. Ērglis, I. Mažāne, D. Adviljone, A. Melnalksne, G. Baumanis, L. Freimane, I. Mistre un I. Dreļs. Deju svētku goda virsvadītāji: I. Saulīte, U. Žagata, O. Štrauss, I. Dimante, T. Aruma, J. Nurka, L. Lūse un O. Lamass.[3]

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienpadsmitie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika no 2015. gada 6. līdz 12. jūlijam. Tajos piedalījās 37 890 dalībnieku. Šajos svētkos pirmo reizi piedalījās bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī - diasporas pārstāvji no citām valstīm. Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja: deju lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt", pūtēju orķestru lielkoncerts "Taures sauc" , svētku gājiens "ābēcēdē...ūvēzēžē" un noslēguma koncerts "Manā dziesmā Tu ...". Noslēguma koncerta apvienoto koru virsdiriģenti bija K. Ādamsons, G. Ceplenieks, goda virsdiriģents J. Erenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, M. Sirmais, R. Vanags un E. Vītols. Pūtēju orķestru virsdiriģenti: S. Līviņš, H. Bārzdiņš un A. Celms. Deju svētku virsvadītāji: D. Adviljone, G. Baumanis, A. Daņiļevičs, J. Ērglis, T. Ludborža, I. Mažāne, I., Mistre, I. Ozoliņa, I. Pētersone-Lazdāne, I. Pulmane un J. Purviņš. Deju kolektīvu goda virsvadītāji: T. Aruma, I. Dimante, I. Freiberga, I. Filipsone, O. Freiberga, O. Lamass, L. Lūse, J. Nurka, I. Saulīte, R. Spalva un B. Šteina. [4]

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divpadsmitie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2021. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka dziesmu un deju svētki norisināsies 2020. gada vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet to pārcēla saskaņā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki pulcēs tūkstošiem dziedātāju, dejotāju un dalībnieku no citiem mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijā un diasporā. 2020.gada Svētku kopmēģinājumi un koncerti notiks Rīgā, jaunajā Mežaparka Lielajā estrādē un tās teritorijā, 2018.gadā atjaunotajā kultūras un sporta centrā “Daugavas stadions”, un citās Svētku norisēm piemērotās vietās.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko konceptu “ROTĀ” raksturo trīs atslēgvārdi: ROTĀT – ROTA – ROTAĻA. Svētku koncepcijas autore Inga Krišāne: “Dziesmu un deju svētkos mēs rotājamies skaistos tērpos, mēs rotājam Svētku gaisotni ar skaistām dziesmām, līksmām dejām un rotaļām. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir rotaļa Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas ietvaros, un 2020.gads ir svētku gatavošanās kulminācija jeb Svētku rota. Laiks, kad Latvija vasaras vidū ar dziesmām, dejām, kokļu un pūtēju orķestru skaņām rotājas pasaules kultūras kalnā.”

Svētku logo attēlo/simbolizē saules rotu, kas caur krāsu un gaismu rakstiem izrotājas ar/caur rotaļu, dejas motīvu, vainagu pinumu, etnogrāfiskiem rakstiem, bizēm, lentēm un citiem Svētku elementiem un notikumiem, veidojot krāšņu un krāsainu Svētku kaleidoskopu. Centrālais pamatelements ir saule, kas rotājas ar meiteņu bizēm, matu lentēm, kuru attēlojums vienlaicīgi simbolizē arī zēnu lakatiņus. Gan zīmē saskatāmie elementi, gan veids, kā tie rotājas, sasaucoties viens ar otru, attēlo rotaļu – rotāšanos kā neatņemamu Svētku sastāvdaļu un pašus Svētkus kā visgreznāko no rotām.

Svētku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Nosaukums Logo/Plakāts Datums Skatītāju skaits Dalībnieku skaits
II Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki1960. gada 23. jūnijs9 739
IIII Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
II-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1967. gads18 496
IIIIII Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
III-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1972. gads17 000
IVIV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
IV-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1979. gads18 500
VV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
V-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1984. gads19 000
VIVI Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VI-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1989. gads20 000
VIIVII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VII-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
1995. gads30 000
VIIIVIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
VIII-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.png
2000. gada 26. jūnijs — 2. jūlijs30 000
IXIX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
IX-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.jpg
2005. gada 27. jūnijs — 3. jūlijs35 013
XX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
X-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.jpg
2010. gada 6. jūlijs — 11. jūlijs30 975
XIXI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Xi-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.jpg
2015. gada 2. jūlijs — 12. jūlijs37 890
XIIXII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
XII-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetku-logo.jpg
2021. gads

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vairāk nekā 12 600 balsis skanēs koru koncertā "Mana zeme – zemīte skaistā" Mežaparkā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. septembrī. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
  2. «Lielo balvu saņem Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
  3. «Ar lielkoncertu "Deja kāpj debesīs" noslēdzas X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. augustā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
  4. "Sasniegumi nenāk bez pūlēm"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]