Rūdolfs Jirgens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rūdolfs Jirgens (1869-1944) bija latviešu pedagogs un psihologs. Latvijas Universitātes pedagoģijas goda doktors (1937), pedagoģiskās psiholoģijas profesors (1937-1938).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1869. gada 12. oktobrī Taurupes pagasta "Kalna Jurēnos". Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, 1894. gadā beidza Pēterburgas Vēstures un filoloģijas institūtu, skolotājs Astrahaņas ģimnāzijā (1895-1901). Savu pirmo zinātnisko rakstu "Valodas attīstīšanās" viņš publicēja 1892. gadā Tērbatas universitātes studentu rakstu krājuma «Pūrs» otrajā sējumā. Berlīnes universitātē studēja filozofiju, mākslas vēsturi un sabiedriskās zinātnes (1901-1903). Pasniedzējs Berlīnes Universitātes austrumu valodu seminārā (1903). Umaņas ģimnāzijas skolotājs (1914-1921).[1]

Pēc atgriešanās dzimtenē Jirgens bija Latvijas kultūras veicināšanas biedrības skolotāju sagatavošanas kursu vadītājs (1921-1922). Latvijas Universitātes seno valodu lektors (1922-1924), pedagoģijas un bērnu psiholoģijas docents (1924), papildinājās Hamburgas universitātē (1925). 1937. gadā viņu ievēlēja par profesoru pedagoģijas psiholoģijā. Pensionējās 1938. gada 1. jūlijā.[2] Miris 1944. gada 11. maijā, apglabāts Meža kapos.[3]

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Valodas attīstīšanās" (1892) - teorētisks sintakses apskats, kurā valodas evolūcijas aspektā iztirzāti vārdu locījumi, teikuma locekļi, vienkārši un salikti teikumi. Šajā rakstā lietoti tādi mūsdienu termini kā kongruence, paralakse, hipotakse u. c.
  • "Eidētiķi"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. „Students“ nr. 15/1937., nr. 3/1939.
  2. Zinātnieka 70 mūža gadi[novecojusi saite] "Latvijas Kareivis" 1939.
  3. Laikraksts "Tēvija" nr. 113. 1944. gada 15. maijā (data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-113.pdf)