Jānis Kauliņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Kauliņš
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1932. gada 31. marts — 1933. gada 23. marts
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs Marģers Skujenieks
Priekštecis Marģers Skujenieks
Pēctecis Gotfrīds Mīlbergs
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1934. gada 16. maijs — 1935. gada 11. jūlijs
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Aloizs Budže
Pēctecis Jānis Birznieks

Dzimšanas dati 1889. gada 10. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 30. aprīlī (52 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Novosibirskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija

Jānis Kauliņš (1889. gada 10. jūlijs1942. gada 30. aprīlis) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs. 3. un 4. Saeimas deputāts. Bijis Latvijas iekšlietu ministrs (1932—1933) un zemkopības ministrs (1934—1935). Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1942. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Kauliņš ir dzimis 1889. gada 10. jūlijā Jelgavā.

1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta. Strādājis Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa domēs.[1] 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, saglabājis amatus ordeņu domēs, kā arī sācis strādāt Finanšu un tirdzniecības komisijā.[2] 1932. gada martā kļuvis par iekšlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā. Amatā bijis līdz valdības krišanai gadu vēlāk. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā kļuvis par jaunās valdības zemkopības ministru, amatā bijis līdz 1935. gada jūlijam. Latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.

1941. gada 25. decembrī Novosibirskas apgabala tiesa piesprieda J. Kauliņam nāvessodu pēc Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58. panta 4. un 13. punkta. Iesniedzis kasācijas sūdzību, taču spriedums netika mainīts.[3] 1942. gada 30. aprīlī Jānim Kauliņam tika izpildīts nāvessods nošaujot.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H. Kārkliņš. Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1928.
  2. H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1931.
  3. «Notiesātā Jāņa Kauliņa kasācijas sūdzība KPFSR Augstākajai tiesai». itl.rtu.lv. Skatīts: 2012.05.01.
  4. «Jānis Kauliņš». Nekropole. Skatīts: 2012.05.12.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Marģers Skujenieks
Latvijas iekšlietu ministrs
1932. gada 31. marts1933. gada 23. marts
Pēctecis:
Gotfrīds Mīlbergs
Priekštecis:
Aloizs Budže
Latvijas zemkopības ministrs
1934. gada 16. maijs1935. gada 11. jūlijs
Pēctecis:
Jānis Birznieks