Pāriet uz saturu

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no RER)
AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma mašīnbūve
Dibināts 1946. gads (1993. gads kā akciju sabiedrība)
Galvenais birojs Rīga, Ganību dambis 53, Karogs: Latvija Latvija
Produkti elektroiekārtas transportlīdzekļiem
Tīmekļa vietne rer.lv
Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroiekārtu ražošanu transportlīdzekļiem. Rūpnīca dibināta 1946. gadā. 1993. gadā tā reorganizēta kā valsts akciju sabiedrība.[1] 1999. gadā Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca tika privatizēta. Kopš 2021. gada RER pieder Krievijas uzņēmumam ООО «Холдинг Транспортные Компоненты».

Uzņēmums ražo un remontē elektroiekārtas (tai skaitā elektrodzinējus, ģeneratorus un transformatorus) elektrovilcieniem, tramvaju un metro vagoniem, elektroiekrāvējiem. Tiek veikti dažādi metālapstrādes un liešanas darbi. Produkcija tiek piegādāta Krievijas un citu NVS valstu, kā arī Baltijas un dažu citu Eiropas valstu vagonbūves uzņēmumiem un dzelzceļiem.[2]

RER ir meitas uzņēmums AS LATVO (98,46 %), kas projektē un ražo elektroiekārtas, lai nodrošinātu elektrifikāciju lokomotīvju vilces vagoniem.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Otrā pasaules kara beigām Rīgā bijušā Provodņiks (dibināts 1888. gadā un Pirmā pasaules kara laikā 2015. gadā evakuēts uz Krievijas vidieni) rūpnīcas korpusos nolēma izveidot pasažieru elektrovilcienu elektroiekārtu ražotni. Tā dibināta 1946. gada 8. februārī kā "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" (krievu: Рижский электромашиностроительный завод, РЭЗ). Līdz 1949. gadam vienlaicīgi notika sagrauto ēku atjaunošana un elektroiekārtu ražošana. Sākotnēji ražoja rezerves daļas tramvaju un elektrovilcienu dzinējiem, ģeneratoriem un apgaismes sadales skapjiem.

1950. gadā RER pirmā Padomju Savienībā sāka ražot sadzīves veļas mašīnas.[3] No 1950. līdz 1980. gadiem rūpnīca paplašinājās un tika pieaicināti speciālisti un strādnieki no visas Padomju Savienības. Tika izveidoti konstruktoru biroji ar izmēģinājuma ražošanu, kuros izstrādāja jaunus produktus elektrovilcieniem. RER pirmā PSRS sāka ražot tādus izstrādājumus kā pusvadītāju taisngrieži (vilcienam ER9), enerģijas rekuperācija atpakaļ tīklā (ER22), ātrgaitas elektrovilciena ER200 elektroiekārtas, nodilumizturīgus magnētiskos palaidējus.

1981. gadā uz RER bāzes tika izveidota ražošanas apvienība, kurā iekļāva rūpnīcu RER, Rīgas elektrosadzīves mašīnu rūpnīcu un jaunuzceltās rūpnīcas: Eksperimentālā pulverametalurģijas izstrādājumu rūpnīcu un Rēzeknes grīdas bezsliežu transportlīdzekļu elektroiekārtu rūpnīcu, kā arī palīgsaimniecību.

Nozīmīgākie rūpnīcas vadītāji bija M. Fesenko (1957—1972) un O. Anfimovs (1981—1983).[3]

Līdz 1990. gadiem RER galvenā produkcija bija: elektroiekārtas piepilsētas vilcieniem (līdzstrāvas un maiņstrāvas), elektroiekārtas vagonu apgaismošanai, elektroiekārtas elektroiekrāvējiem, elektroiekārtas tramvajiem, celtņu elektrodzinēji, spararata ģeneratori, zemsprieguma ierīces (magnētiskie palaidēji), sadzīves ierīces (veļas mašīnas "Rīga", centrifūgas "Centa" u.c.), metālkeramikas izstrādājumi.[4]

1990. gados rūpnīca piedzīvoja grūtības, jo līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu strauji samazinājās pieprasījums pēc RER produkcijas. Daļa ražošanas tika slēgta, daudzi darbinieki atlaisti. Uzņēmumu reģistrā rūpnīca tika reģistrēta 1991. gadā ar nosaukumu "Valsts Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca". 1993. gadā tika izveidota Valsts akciju sabiedrība "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca".[1] Uzņēmums sāka apgūt jaunus tirgus. Krievijas elektrovilcienu ražotājam Demihovskas mašīnbūves rūpnīcai tika izstrādātas un ražotas iekārtas vilcieniem ED2M, ED4M un ED9M; Toržokskas vagonbūves rūpnīcai elektroiekārtas vilcieniem ET2M ar elektrisko bremzēšanu. Ukrainas rūpnīcai Luganskteplovoz izgatavotas elektroiekārtas.

1998. gadā RER tika nodots privatizācijā. 1999. gadā Privatizācijas aģentūra rīkoja 36,03 % valstij piederošo rūpnīcas akciju izsoli, kuru iegādājās Krievijas komercbanka Baltijskij bank par 1 008 994 latiem.[5] 2000. gadā uzņēmums kļuva par publisku akciju sabiedrību, un tā akcijas sāka kotēt Rīgas biržā. Līdz 2004. gadam ar akcijām biržā bija veikti tikai 25 darījumi. Akcijas pēdējā cena biržā bija 5 santīmi. RER akciju kotācija biržā tika pārtraukta 2004. gada 1. janvārī. Lai gan investori neattaisnoja cerības uz elektrodzinēju lielo noietu Krievijā, uzņēmums izdzīvoja, optimizējot ražošanu un pārdodot ražošanai nevajadzīgos korpusus.[6]

2005. gada 8. septembrī tika atsākta RER akciju kotācija biržas Brīvajā sarakstā. Kopš 2007. gada 21. maija kapitāldaļas ir izvietotas Baltijas Otrajā sarakstā.[7]

2011. gada septembrī uz esoša Izmēģinājumu centra pamata tika izveidots Zinātniski pētnieciskais izmēģinājumu centrs (AS RER ZPIC). 2011. gadā RER produkcijas piegādes Krievijas tirgum veidoja 88 % no kopējā pārdošanas apjoma. 2012. gadā tika pieņemts jauns stratēģiskās attīstības plāns, pēc kura līdz 2016. gadam bija paredzēts gandrīz trīskāršot ražošanas apjomus, tai pat laikā diversificēt uzņēmuma produkcijas līniju, lai Krievijas daļa nepārsniegtu 75 %.[8]

2012. gada 13. jūnijā RER īpašnieki Lacrier Select Inc., Mals Company Ltd. un Padmore Systems corp. katrs pārdeva 3,35 % akciju Britu Virdžīnās reģistrētajam Imfelant Productions Inc.[9] 2012. gada 31. augustā "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" no Kiprā reģistrētā Droumlin Enterprises Limited par 936 tūkstošiem latu nopirka specializētās vairumtirdzniecības uzņēmumu SIA LatTransKomplekt.[10] Decembrī bija iegūti 98,5 % AS Latvo kapitāldaļu, kapitalizējot Latvo parādsaistības pret RER.[11] 2013. gada 17. jūlijā komercsabiedrība LatTransKomplekt tika likvidēta, pievienojot to RER.[12]

2014. gada 13. janvārī RER paziņoja, ka trīs gadu laikā plānots ieguldīt 17,2 miljonus eiro, lai modernizētu tehniskās iekārtas un radītu jaunus produktus. Līdz 2017. gadam bija paredzēts izstrādāt jaunākās paaudzes asinhronās vilces elektrodzinējus, kā arī gaisa kondicionēšanas sistēmu pasažieru vagoniem.[13] Jauno prototipu izstrādi veica SIA "Transporta mašīnbūves kompetences centrs".[14] 2014. gadā Krievijas rubļa kursa pazemināšanās dēļ radās problēmas Krievijas tirgū, tāpēc realizācijas līgumi ar Krievijas tirgus pircējiem tika pārslēgti uz eiro.[15]

2015. gada jūnijā un jūlijā uzņēmumi Lacrier un Padmore pārdeva savas akcijas (katrs 23 %), un 46 % kapitāldaļu ieguva Krievijas uzņēmums ZAO Krona Grup.[15] 2016. gada 5. augustā tika dibināts meitas uzņēmums SIA "RER-Termināls", kas nodarbojās ar materiālu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu;[16] 2017. gada 3. martā 29,82 % tā kapitāldaļu tika pārdota SIA BSCT, līdz 2017. gada 27. novembrī samazinājās līdz 7,89 %, un līdz 2018. gada 19. janvārim "RER-Termināls" pilnībā pārgāja BSCT īpašumā. 2017. gada 24. aprīlī tika paziņots, ka AAS Baltijskij Bank pārdevusi tai piederošās 17,4 % akcijas uzņēmumam Crowning Finance Cyprus Limited.[17]

2018. gada aprīlī Kiprā reģistrētais uzņēmums Measurestep Enterprises Limited iegādājās RER akcijas no Mals Company Ltd. (23 %) un Imfelant Productions Inc. (10,05 %). Maijā Measurestep Enterprises Limited ieguva kontroli pār uzņēmumiem ZAO Krona Grup un Crowning Finance Cyprus Limited, palielinot tiešo un netiešo dalību RER līdz 97,23 %, un tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vērsās ar iesniegumu atļaujas saņemšanai "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.[18] 2018. gada novembrī Measurestep Enterprises Limited pārdeva Crowning Finance Cyprus Limited kapitāldaļas Krievijas uzņēmumam OOO Holding Transportnye Komponenty, tādējādi Measurestep Enterprises Limited tiešā un netiešā dalība RER samazinājās līdz 80,45 %.

2020. gada novembrī OOO Holding Transportnye Komponenty no Measurestep Enterprises Limited ieguva 34,45 % RER akciju un ZAO Krona Grup (tam piederēja 46 % akciju) 80 % kapitāldaļu; tādējādi Holding Transportnye Komponenty tieša un netieša līdzdalība pieauga līdz 98,64 % no RER balsstiesīgā pamatkapitāla.[19] 2021. gada 9. februārī Finanšu un kapitālā tirgus komisija atļāva OOO Holding Transportnye Komponenty veikt AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" galīgo akciju atpirkšanu. 26. februārī visas akcijas bija atpirktas, un AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" akcijas izslēdza no Nasdaq Baltijas Otrā saraksta.

2021. gadā "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" akcijas iegādājās Krievijas uzņēmēji Andrejs Bokarevs un Iskanders Mahmudovs (katram oligarham pastarpināti pieder ap 18% akciju), tomēr pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Uzņēmumu reģistra datu bāzē publiski redzamās saites ar abiem uzņēmējiem pazuda.[20]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA, Akciju sabiedrība Lursoft
  2. ↑ RER Vēsture RER
  3. ↑ 3,0 3,1 Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca «Latvijas krievi»
  4. ↑ Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER) Cita Rīga
  5. ↑ Krievijas banka iegādājusies RER akcijas Diena, 02.06.1999
  6. ↑ Privatizācija daudziem valsts uzņēmumiem radīja otro elpu Māris Ķirsons, Dienas Bizness, 17.09.2002
  7. ↑ Rigas elektromasinbuves rupnica NASDAQ OMX Baltic
  8. ↑ Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plāno trīskāršot ražošanas apjomus Nozare.lv, 08.06.2012
  9. ↑ AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” akcionāru paziņojumi 2012. gada 14. jūnijā
  10. ↑ "Рижский электромашиностроительный завод" купил оптового торговца LatTransKomplekt
  11. ↑ AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” konsolidētais finanšu pārskats par 2012. gada 12 mēnešiem (neauditēts)
  12. ↑ AS „ Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca” valde paziņo
  13. ↑ Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca attīstībā investēs 17 miljonus eiro Dienas Bizness, 2014. gada 13. janvāris
  14. ↑ RER Jaunumi
  15. ↑ 15,0 15,1 46% AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca akciju iegādājies Krievijas uzņēmums Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2015. gada 9. jūlijs
  16. ↑ Par AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” meitas uzņēmumu NASDAQ, 2016. gada 5. augustā
  17. ↑ Baltijskij Bank pārdevusi Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas akcijas Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2017. gada 24. aprīlis
  18. ↑ FKTK pieņem izskatīšanai «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» akcionāra akciju atpirkšanas piedāvājumu LETA, 2018. gada 15. maijs
  19. ↑ AS „Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” paziņojums par izmaiņām būtiskajā līdzdalībā Nasdaq, 2020-11-30
  20. ↑ Krievijas oligarhus Latvijas biznesā var noslēpt no publikas acīm jeb kā Bokarevs un Mahmudovs «pazuda» no reģistriem lsm.lv 2023. gada 12. novembrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Valsts karogs: Latvija Nasdaq Riga Latvijas uzņēmumi
Oficiālais saraksts
Otrais saraksts
Alternatīvais tirgus First North
Agrāk kotētie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_elektromašīnbūves_rūpnīca&oldid=4112809"