Latvijas kuģniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
AS Latvijas kuģniecība
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma transports
Dibināts 1940. gads (1991. gads)
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Pakalpojumi jūras pārvadājumi
Mājaslapa lk.lv

AS Latvijas kuģniecība ir Latvijā reģistrēts kuģniecības uzņēmums. Dibināts 1991. gadā. Galvenais birojs atrodas Rīgā. Latvijas kuģniecība lielākais akcionārs ir Vitol.

Uzņēmuma pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana.[1] Kuģniecībai pieder 16 vidēja un handy izmēra tankkuģu flote.[1]

Latvijas kuģniecība akcijas tiek kotētas biržā NASDAQ OMX Riga oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Vitol Netherlands B.V. (97,05 %).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par uzņēmuma dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1940. gada 29. oktobris, kad ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu tika izveidota Latvijas Valsts jūras kuģniecība. Tās flotē bija 54 kuģi. Pēc kara Latvijas Valsts jūras kuģniecības rīcībā bija tikai astoņi kuģi. 1950. gadu beigās sākās flotes atjaunošana ar jauniem kuģiem.

1961. gadā darbu sāka Ventspils ostas naftas bāze, līdz ar to kuģniecība sāka specializēties uz naftas pārvadājumiem. Flote tika papildināta ar tankkuģiem, refrižeratoriem, gāzvedējiem, konteineru pārvadātājiem. 1980. gados kuģu skaits sasniedza 100; 90 % no pārvadājumiem bija nafta un naftas produkti, ķīmiskās vielas un sašķidrināta gāze.

1991. gada 29. augustā dibināts valsts uzņēmums AS Latvijas kuģniecība, kurā no bijušās PSRS tirdzniecības flotes pārgāja 87 kuģi, galvenokārt naftas un ķīmisko vielu pārvadāšanai. Par uzņēmuma vadītāju kļuva P. Avotiņš. 1996. gadā Latvijas kuģniecība tika nodota privatizācijai. 1998. gada par uzņēmuma prezidentu kļuva A. Kļaviņš.

2002. gada 5. jūnijā Latvijas kuģniecība kļuva par publisku akciju sabiedrību. 26. jūnijā izsolē Rīgas Fondu biržā 49,94 % Latvijas kuģniecība kapitāldaļu iegādājas Ventspils nafta. 2004. gadā iegādāti trīs gandrīz jauni tankkuģi un pasūtīti 14 vidēja izmēra tankkuģi Horvātijas un Korejas kuģu būvētavās. 2007. gadā Korejā pasūtīti vēl četri vidēja izmēra tankkuģi. 2008. gadā Latvijas kuģniecība flote bija papildināta ar 14 jauniem kuģiem.

2011. gadā no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. saņemti divi tankkuģi.

2016. gadā Latvijas kuģniecība strādāja ar 21,156 miljoniem eiro zaudējumiem.[2] 2017. gada jūnijā Latvijas kuģniecība meitas uzņēmums SIA LASCO Investment pārdeva Preses nams ēku SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla sabiedrība Lords LB Asset Management.[3]

2017. gada 14. jūnijā Vitol grupas uzņēmums Vitol Netherlands B.V. no Igaunijas fonda OÜ Fondo H Estonia nopirka 19,62 % Latvijas kuģniecība akciju. Nākamajā dienā Vitol grupā ietilpstošā Ventspils nafta nodeva Vitol Netherlands B.V. tai piederošās Latvijas kuģniecība 49,94 % akcijas.[4] 29. jūnijā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai par Latvijas kuģniecība obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Vitol tajā brīdī piederēja 70,75 % Latvijas kuģniecība kapitāldaļu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai — 10,00 %.[5] 25. jūlijā Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdeva savu biroja ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas to izmantos vēstniecības vajadzībām. LK birojs līdz 2018. gadam pārcelsies uz Place Eleven ēku Sporta ielā 11.[6] 15. augustā noslēdzās Vitol Netherlands B.V. izteiktais Latvijas kuģniecība akciju obligātais atpirkšanas piedāvājums; pēc tā Vitol piederēja 90,79 % kapitāldaļu. 26. oktobrī Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma palielināt pamatkapitālu līdz 180 miljoniem eiro, emitējot 400 miljonus jaunas B kategorijas vārda akcijas. Pamatkapitāla palielināšana pabeigta 8. decembrī; Vitol Netherlands B.V. līdzdalība LK palielinājās līdz 97,05 %.[7]

Flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidēja izmēra (MR) tankkuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latgale
  • Zemgale
  • Ainazi
  • Salacgriva
  • Uzava
  • Piltene
  • Ugale
  • Targale
  • Usma
  • Puze
  • Ance
  • Jurkalne

Handy tipa tankkuģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kandava
  • Kraslava
  • Kazganga
  • Krisjanis Valdemars

Meitas un asociētie uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meitas uzņēmumi:[8]

  • Latmar Holdings Corporation (100 %, reģistrēts Libērijā)
    • SIA LSC Shipmanagement (100 %), veic kuģu tehnisko vadību un nodrošina kuģu ekspluatāciju, piedāvā konsultācijas, kā arī komplektē kuģu apkalpes
  • LSC Holdings Limited, apvieno Māršala salās reģistrētas 14 viena kuģa sabiedrības
  • Arctic Holding Corporation, apvieno Māršala salās reģistrētas 2 viena kuģa sabiedrības
  • Santomar Holdings Company Ltd., Kiprā reģistrēta neaktīva investīciju holdinga sabiedrība

Agrākie asociētie uzņēmumi:

  • SIA Futbola klubs "Ventspils" (23,06 %; līdz 2015. gada februārim[9]), FK Ventspils
  • SIA Via Una (45,45 %; līdz 2014. gadam), poliklīnika Rīgā
  • SIA LSC Marine Training (līdz 2013. gadam[10]), jūrnieku mācību centrs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]