Pāriet uz saturu

Provodņiks

Vikipēdijas lapa
Rūpnīca "Provodņiks" (1908)
Rūpnīcas "Provodņiks" 100 rubļu akcija (1913)
Riepu reklāma.

Krievu-franču sabiedrība "Provodņik" (krievu: Русско-французское товарищество «Проводник», latviski — "Pavadonis") bija Krievijas—Francijas gumijas ražošanas kopuzņēmums Ganību dambī 31, Sarkandaugavā, Rīgā, kas darbojās no 1888. līdz 1915. gadam.

1889. gadā rūpnīcā strādāja 650, 1897. gadā 2775 (1267 latvieši, 1254 lietuvieši un poļi, 177 krievi, 59 vācieši un 18 igauņi), bet pirms Pirmā pasaules kara ap 6000 darbinieku.

Rūpnīcas galvenajā ēkā šobrīd darbojas radošais kvartāls.

"Provodņiks" nodibināts 1888. gadā, sākotnēji rūpnīca ražoja gumiju ķirurģijai, cieto gumiju galošām un linoleju 13 700 m2 ražošanas platībā. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 700 000 rubļu 1888. gadā. 1889. gada rudenī nodega galošu cehs un rūpnīca apturēja savu darbību, to atsākot pēc gada. Pirmās "Provodņika" ražošanas ēkas projektēja Edmunds fon Trompovskis un Jans Benedikts Vodzinskis (Wodzinski 1859—1926). Pēc 1892.—1900. gada saimnieciskās krīzes pārvarēšanas ražošanas apjomi strauji palielinājās un 1906. gadā ražošanas telpu platība sasniedza 46 000 m2, pamatkapitāls 1907. gadā pieauga līdz 7 miljoniem rubļu un rezerves kapitāls līdz 6 miljoniem rubļu. Gada apgrozījums 1910. gadā bija 21 miljons rubļu. Galošu ražošana pieauga no 500 pāriem dienā 1889. gadā līdz 35 000 pāru dienā 1910. gadā.

1914. gadā biedrībai "Provodņiks" piederēja 220 ražošanas un dzīvojamo ēku. Tā lielos daudzumos ražoja tehnisko gumiju, gumijas šļūtenes, riepas (gan automašīnu, gan vieglo ratu), linoleju, izolācijas materiālus, azbesta izstrādājumus un audumu, ebonītu, ūdensnecaurlaidīgus audumus, rotaļlietas (galvenokārt bumbas). Pēc ražošanas apjomiem tā laika pasaules gumijas izstrādājumu ražošanā "Provodņiks" ieņēma ceturto vietu, bet riepu ražošanā — otro vietu.[1]

1915. gadā visas iekārtas evakuēja uz Krieviju. Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīcas telpās darbojās kokapstrādes rūpnīca (1925—1935), bet Latvijas PSR laikā 1946. gadā tajās sāka darboties Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER).[2]

RER un dažādi citi rūpniecības uzņēmumi "Provodņika" galveno ēku izmantoja līdz 2014. gadam, pēc kā 2015. gadā to pārņēma nekustamo īpašumu attīstītājs Realto, plānojot pakāpeniski pārveidot ēku un tās apkārtni par radošo, uzņēmējdarbības un pasākumu aktivitāšu kvartālu "E. fon Trompovska kvartāls" (arī saukts par "Provodņika kvartālu").[3][4] Ēkas 5. stāvā saglabājusies arī RER laikos izveidota basketbola zāle, kura izmantota dažādu reklāmas video uzņemšanai.[5] 2023. gadā ar pasākumu programmu tika atzīmēta "Provodņika" ēkas 135. jubileja.[6]

Fabrikas izpilddirektors (no 1900. gada), ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs (no 1906. gada) bija Boriss Vitenbergs (Boris Wittenberg; 1867—1942). Tehniskie direktori bija Arnolds fon Hertvigs (1859—1928), Artūrs Fēgedings (1878—1936), Kārlis Hanss Ēmans (1859—pēc 1920).[7]

  1. ↑ «AS „RER” vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. februārī. Skatīts: 2020. gada 1. maijā.
  2. ↑ citariga.lv
  3. ↑ «Provodņika vēsture». Provodņiks (latviešu). Skatīts: 2025-12-11.
  4. ↑ «E. fon Trompovsky Quarter». Realto (lv-LV). Skatīts: 2025-12-11.
  5. ↑ «Kultūra rūpnīcas teritorijā. Sarkandaugavā top jauns radošais kvartāls «Provodņiks»». www.lsm.lv (latviešu). 2022-05-31. Skatīts: 2025-12-11.
  6. ↑ «No gumijas rūpnīcas līdz mākslas patvērumam. «Provodņiks» svin 135 gadus». www.lsm.lv (latviešu). 2023-07-12. Skatīts: 2025-12-11.
  7. ↑ ALĪDA ZIGMUNDE, OĻEGS ŠAPOVALOVS. FABRIKAS «PROVODŅIK» DARBĪBA RĪGĀ UN TĀS DARBINIEKI — RĪGAS POLITEHNIKUMA/RĪGAS POLITEHNISKĀ INSTITŪTA ABSOLVENTI. INŽENIERZINĀTŅU UN AUGSTSKOLU VĒSTURE Nr. 2, sept. 2018, 58.—72. lpp.

Koordinātas: 56°59′38″N 24°7′2″E / 56.99389°N 24.11722°E / 56.99389; 24.11722

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Provodņiks&oldid=4376650"