Ragainais cīrulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ragainais cīrulis
Eremophila bilopha (Temminck, 1823)
Ragainais cīrulis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cīruļu dzimta (Alaudidae)
Ģints Ausainie cīruļi (Eremophila)
Suga Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha)
Sinonīmi
  • Alauda bilopha
Izplatība
Eremophila bilopha distribution map.png
Ragainais cīrulis Vikikrātuvē

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).[1][2] Vietām, zaudējot dzīves vidi, populācijas samazinās, piemēram, Izraēlā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ragainā cīruļa jaunais putns

Ragainais cīrulis ir neliels dziedātājputns, vizuāli ir ļoti līdzīgs savam tuvākajam radiniekam ausainajam cīrulim, bet ir par to mazāks.[4] Salīdzinot ar Latvijā novērojamo ausainā cīruļa pasugu Eremophila alpestris flava, ragainais cīrulis ir par to mazāks par apmēram 20%.[4] Tā garums ir 13—15 cm, spārnu izplētums 26—31 cm, svars 38—39 g.[2][4]

Uz zemes ragainais cīrulis ir samērā viegli pamanāms dēļ košās, melni baltās sejas un melnās krūšu apkaklītes. Apspalvojums uz muguras ir sarkanbrūns, uz vēdera gaiši pelēks. Vasarā tēviņiem galvas sānos izaug pagarinātu, melnu spalvu pušķīši, kas skatā no priekšas atgādina ausis vai ragus. Jaunie putni atgādina pieaugušos, bet tiem nav košās sejas un uz sarkanbrūnās muguras tiem ir gaiši raibumi.[4]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Levantē Ziemeļāfrikas daļā ragainā cīruļa un ausainā cīruļa izplatības areāli pārklājas, bet abas sugas var viegli atšķirt: ragainais cīrulis ir mazāks, gaišāks, rozīgā mugura vizuāli saplūst ar sarkanīgajām tuksneša smiltīm. Arī jaunie putni ragainajam cīrulim ir daudz gaišāki nekā ausainajam cīrulim. Vispamanāmākā atšķirība abām sugām ir aste: ragainajam cīrulim tā ir melna ar baltu maliņu, ausainajam cīrulim melna ar tumši pelēkām vidējām spalvām.[4][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ragainais cīrulis mājo atklātos, akmeņainos pustuksnešos un stepēs, izvairoties no vietām ar mīkstām, birstošām smiltīm. Ziemeļāfrikā tas sastopams ne augstāk par 1000 metriem virs jūras līmeņa, bet Arābijā līdz 2000 m.[4] Ragainais cīrulis ir nometnieks, lai gan reizēm notiek klejojoša rakstura migrācijas. Ziemeļāfrikā tas izpaužas vairāk atsevišķiem indivīdiem, nevis veselai populācijai, bet Arābijā klejošana ir regulārāka pazīme. Ziemojošie putni lieliem bariem pārvietojas dienvidu virzienā no ligzdošanas vietām.[4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ragainais cīrulis galvenokārt barojas ar sēklām, arī ar nedaudz augļiem un kukaiņiem, kuri parasti tiek lasīti ligzdošanas sezonā.[4] Barošanās notiek lielos baros, un Marokā ir novērots, ka bars kopīgiem spēkiem noveļ un apgriež apkārt akmeņus, kas ir daudzas reizes lielāki par pašiem putniem.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ragainais cīrulis veido monogāmus pārus, ligzdo pavasarī, un atkarībā no izplatības areāla tas var būt dažādos mēnešos. Piemēram, Alžīrijā no aprīļa līdz maijam, Marokā no februāra līdz aprīlim. Kā visi cīruļi, arī ragainais cīrulis ligzdo uz zemes nelielā iedobē. Katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kas tiek aizsargāta.[2] Ligzda tiek būvēta no smalkiem zariņiem, saknītēm un sausas zāles, pēc tam iekšpuse izklāta ar dubļiem, lupatu gabaliņiem un dzīvnieku vilnu. Ap ligzdu tiek salikti mazi akmentiņi.[4] Dējumā 2—4 olas (novērojumi putnu ligzdošanai dabā līdz šim nav notikuši).[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]