Raimonds Gerkens
| ||||||||||||||||
Raimonds Gerkens (dzimis 1952. gada 8. maijā) ir Latvijas uzņēmējs, mecenāts. Viņš bija uzņēmumu SIA Gerkens un Co, SIA Gerkens un partneri līdzīpašnieks, un mēbeļu tirdzniecības centra AS Mēbeļu nams līdzīpašnieks.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1952. gadā Skrundā, astoņu bērnu ģimenē. Mācījās Skrundas septiņgadīgajā skolā, pēc tam Rīgas Finansu un kredītu tehnikumā. Sāka strādāt par apdrošināšanas aģentu valsts apdrošināšanas sabiedrībā,[2] vēlāk 20 gadus bija oficiants un bārmenis vairākos Rīgas un Jūrmalas restorānos un bāros. Bārmenis tolaik bija viens no labāk atalgotajiem amatiem,[3] pirmā Gerkena kafejnīca bija "Venta" Lāčplēša un Suvorova ielu krustojumā, pēc tam arī "Mednieku bārs" Kārļa Marksa ielā.[4]
Iegūtie kontakti Gerkenam ļāva 1988. gadā iegūt vienu no pirmajām atļaujām veidot privātu kooperatīvu.[2] Līdzīgi, 1991. gadā Gerkens saņēma Latvijā pirmo eksperimentālo licenci privātkompānijai ar tikai vienu īpašnieku.[5] 1992. gada 3. jūnijā Gerkens nodibināja savu individuālo komercuzņēmumu IK Gerkens un Co, ko vēlāk pārveidoja par nepārtikas veikalu tīklu ar 40 veikaliem visā Latvijā. Vēlāk uzņēmumu reorganizēja par SIA Gerkens un Co, kurā Raimonds Gerkens bija viens no līdzīpašniekiem ar 50% kapitāldaļu.
Sākotnēji, preču deficīta apstākļos atjaunotajā Latvijā, Gerkena veikalu tīkls bija finansiāli ļoti veiksmīgs. Taču līdz ar konkurentu preču importa pieaugumu, Gerkena veikalu tīkla peļņa mazinājās. Par saviem investīciju lēmumiem Raimonds Gerkens izteica nožēlu jau 2004. gadā, paužot nožēlu, ka neklausījis politiķa Kārļa Leiškalna ieteikumiem "par sviestmaizi" iegādāties nekustamos īpašumus:[4]
Vienvārdsakot, ja es tolaik būtu nodarbojies ar nekustamajiem īpašumiem, šodien būtu Latio īpašnieks, nevis Gerkena & Co. Un man puse Latvijas piederētu, bet tā - tikai pāris desmiti miljonu.
Ja 1994. gadā Gerkens tika atzīts par 9. bagātāko miljonāru Latvijā, tad 2012. gadā viņš jau vairs neiekļuva pat starp 100 bagātākajiem miljonāriem Latvijā.[6]
2021. gada augustā Gerkens pārdeva visas savas SIA Gerkens un Co kapitāldaļas biznesa partnerim, SIA Tilde un citu uzņēmumu īpašniekam Andrejam Vasiļjevam, kurš kļuva par 100% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku.[7]
Uz 2022. gadu Raimonds Gerkens kopā ar Andreju Vasiļjevu un citiem mazākiem līdzīpašniekiem ir īpašnieks mēbeļu tirdzniecības centram AS Mēbeļu nams Pļavniekos.[8]
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1977. gadā precējies ar Velgu Riekstiņu. Laulībā dzimusi meita Evita.[9]
Citas aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gerkens ir pazīstams arī kā mecenāts, par ko 2001. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[10] Vairākus gadus finansējis Raimonda Gerkena un žurnāla "Karogs" romānu konkursu.
Tāpat Gerkens arī plaši zināms ar zolītes spēles turnīru rīkošanu, ko aizsācis jau deviņdesmitajos gados. Tolaik Gerkenam piederēja pat kazino "Gerkens&Co".[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Raimonds Gerkens». Latvijas ļaudis. 2003-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-07. Skatīts: 2011-11-7.
- 1 2 «Kargins varbūt pie manis nenāk, bet… Pilna intervija ar Raimondu Gerkenu». www.diena.lv. Skatīts: 2022-11-06.
- ↑ «Zigmunds Ivaņinoks – PSRS bārmeņi, sistēma un labākie bāri (1960-1991) – Bar.lv» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-06. Skatīts: 2022-11-06.
- 1 2 «Gerkena korupcijas «gaišā puse»». Latvijā (latviešu). 2004-11-12. Skatīts: 2022-11-06.
- ↑ «5. sērija. «Aiziešana nekur»». Brīvbrīdis (latviešu). 2006-11-25. Skatīts: 2022-11-08.
- ↑ Kas Jauns. «Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav miljonārs».
- ↑ «Uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav līdzīpašnieks uzņēmumā "Gerkens un Co"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-06.
- ↑ vestnesis.lv. «Izmaiņas uzņēmumā, 23.05.2013. - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-06.
- ↑ Aija Bogdanova. «'Bagātībai nav jēgas' – Raimonds Gerkens par sava biznesa spozmi un norietu». Delfi (latviešu), 2023-04-05. Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ «2001. gada 3. maija preses relīze». Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. 2001-05-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-10-20.
- ↑ «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-08.
| Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|