Rassvet (SKS) — Vikipēdija

Rassvet jeb MIM-1 ir Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) Krievijas segmenta modulis. To palaida 2010. gada 14. maijā ar ASV kosmoplānu Atlantis misijā STS-132.

Moduļa sākotnējais nosaukums bija Malyj issledovatelskij modul'-1 jeb MIM-1 (Малый исследовательский модуль-1, "Mazais pētniecības modulis-1"). Tāpat kā citiem moduļiem, tam tika dots nosaukums "Rassvet" (Рассвет, "[saul]lēkts").

Rassvet ir modulis, kuram paredzēts atrasties pie Zarja moduļa augšējā porta. Tā galvenais uzdevums būs kravu uzglabāšana un vieta, kur pieslēgties kosmosa kuģiem Sojuz un Progress. MIM-2 kalpos arī kā slūžu kamera, kosmonautiem izejot atklātā kosmosā. Modulī ir 5,85 kubikmetri telpas, kurā var izvietot kravas un zinātniskās iekārtas.

MIM-1 tika izveidots, par pamatu ņemot nepabeigtā un atceltā "Zinātniski enerģētiskā moduļa" (Научно-энергетический модуль, НЭМ) korpusu.

Lidojuma gaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 14. maijā startēja Space Shuttle Atlantis misijā STS-132. Tā primārā krava bija Rassvet modulis, kuram piestiprināti komponenti Nauka modulim: slūžu kamera, Eiropas manipulatora European Robotic Arm rezerves savienojums, radiators.

16. maijā Atlantis saslēdzās ar SKS. Rassvet pārvietošanas darbi stika veikti 18. maijā. 09:46 tika atlaisti moduļa stiprinājumi. Atlantis manipulators 09:50 sāka izcelt moduli no kravas telpas. 10:14 Rassvet saņēma stacijas manipulators. 10:40 tika atvienots Space Shuttle manipulators. 11:09 Rassvet atradās pie Zarja apakšējā porta. 12:19 modulis tika pievienots pie Zarja. 12:30 nostrādāja savilcējmehānisms, kas pilnībā savienoja abus moduļus.

20. maijā O. Kotovs un A. Skvorcovs pēc hermētiskuma pārbaudes uz īsu laiku atvēra moduļa Rassvet lūku, lai paņemtu gaisa paraugus. Kotovs bija ievērojis, ka gaisā redzamas metāliskas skaidas. Viņi uzstādīja gaisa filtru un no lūkas noņēma saslēgšanās mehānismu. Kravu izkraušana no moduļa bija paredzēta pēc Atlantis aizlidošanas.

Pirmais kosmosa kuģis, kas pievienojās Rassvet portam, bija Sojuz TMA-19 2010. gada 28. jūnijā 19:38 UTC. Saslēgšanās tika veikta rokas režīmā, jo automātiskā tuvošanās sistēma modulim vēl nebija pilnībā uzstādīta.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poisk modulis (MIM-2)
STS-132

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rassvet.
МИМ1 prezentācija Arhivēts 2010. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē. energia.ru, 2009-12-07 (krieviski)

s d l Starptautiskās kosmosa stacijas komponenti

Lielākie komponenti orbītā	Zarja (FGB) Zvezda (SM) Unity (Node 1) Harmony (Node 2) Tranquility (Node 3) Destiny Columbus Kibō (PM, ELM-PS, EF) Quest Rassvet (MIM-1) Poisk (MIM-2) Cupola Leonardo (PMM) Integrētā kopnes struktūra (ITS) Nauka (MLM-U) Pričal Darbību beiguši: Pirs (SO1)

Citas iekārtas orbītā	Canadarm2 (MSS) Dextre (SPDM) Kibo manipulators OBSS External Stowage Platforms (ESPs) ExPRESS Logistics Carriers (ELC) Pressurized Mating Adapters 1, 2, 3 (PMA) Alpha Magnetic Spectrometer European Robotic Arm (ERA) Bishop

Periodiski	Daudzuzdevumu loģistikas moduļi (MPLM) Kibo (ELM-ES)

Transportkuģi	Pagātnē: Space Shuttle Automated Transfer Vehicle (ATV) Pašlaik: Sojuz Progress H-II Transfer Vehicle (HTV) Dragon Cygnus

Pamatekspedīcijas

Starptautiskās kosmosa stacijas pašreizējā konfigurācija

                                          S6
                                          /
                                        S5
                                        /
                                     S3/S4
                                      /                        Progress MS-29
                        | Columbus  S1       Quest                 |
                      PMA3/         /      Z1 /                  Poisk
                        |/         S0       |/                     |
     Crew-9 — PMA2 — Harmony — Des/tiny — Unity — PMA1 — Zarja — Zvezda — Progress MS-28
                       /|        P1        /|             |        |
                      /         /         / Cygnus      Rassvet   Nauka
                   Kibo      P3/P4 PMM—Tranquility—BEAM   |        |
                              /         /|          Sojuz MS-26   Pričal
                             P5        / Cupola                    |
                            /      Bishop                       
                           P6

Informācija atjaunota: 2024-11-24

s d l ← 2009. · 2010. gada orbitālie starti · 2011. →

Beidou G1 \| Raduga-1M №2 \| Progress M-04M \| STS-130 (Tranquility · Cupola) \| SDO \| Intelsat 16 \| Kosmos-2459 · Kosmos-2460 · Kosmos-2461 \| GOES 15 \| Yaogan 9A · Yaogan 9B · Yaogan 9C \| EchoStar XIV \| Sojuz TMA-18 \| STS-131 (Leonardo) \| CryoSat-2 \| ~~GSAT-4~~ \| Kosmos-2462 \| USA-212 \| SES-1 \| Kosmos-2463 \| Progress M-05M \| STS-132 (Rassvet · ICC-VLD) \| Akatsuki · IKAROS (DCAM-1 · DCAM-2) · Shin'en · Waseda-SAT2 · Hayato · Negai ☆'' \| Astra 3B · COMSATBw-2 \| USA-213 \| SERVIS-2 \| Beidou G3 \| Arabsat 5B \| Dragon Spacecraft Qualification Unit \| ~~STSAT-2B~~ \| Shijian 12 \| Prisma-Mango · Prisma-Tango · BPA-1 \| Sojuz TMA-19 \| TanDEM-X \| Ofek-9 \| Arabsat 5A · Chollian \| Progress M-06M \| EchoStar XV \| Cartosat-2B · AlSat-2A · StudSat · AISSat-1 · TIsat-1 \| Beidou I1 \| Nilesat 201 · RASCOM-QAF 1R \| Yaogan 10 \| USA-214 \| Tianhui 1A \| Kosmos-2464 · Kosmos-2465 · Kosmos-2466 \| Xinnuo 6A \| Kosmos-2467 · Gonec-M № 12 · Kosmos-2468 \| Progress M-07M \| Michibiki \| USA-215 \| Yaogan 11 · Zheda Pixing 1B · Zheda Pixing 1C \| USA-216 \| Kosmos-2469 \| Chang'e 2 \| Shijian 6G · Shijian 6H \| Sojuz TMA-01M \| XM-5 \| Globalstar 73 · Globalstar 74 · Globalstar 75 · Globalstar 76 · Globalstar 77 · Globalstar 79 \| Progress M-08M \| Eutelsat W3B · BSat 3B \| Beidou G4 \| Meridian № 3 \| Feng Yun 3B \| COSMO-SkyMed 4 \| SkyTerra 1 \| USA-217 · USA-218 · USA-219 · USA-220 (NanoSail-D2) · USA-221 · USA-222 · USA-228 \| USA-223 \| Chinasat-20A \| HYLAS 1 · Intelsat 17 \| ~~GLONASS-M №39 · GLONASS-M №40 · GLONASS-M №41~~ \| Dragon C1 · Mayflower · SMDC-ONE 1 · QbX-1 · QbX-2 · Perseus 000 · Perseus 001 · Perseus 002 · Perseus 003 \| Sojuz TMA-20 \| Beidou I2 \| ~~GSAT-5P~~ \| KA-SAT \| Hispasat 1E · KOREASAT 6

Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( \| ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas ~~nosvītrotas~~; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās).