Riekstrozis

Vikipēdijas lapa
Riekstrozis
Nucifraga caryocatactes (Linnaeus, 1758)
Riekstrozis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsRiekstroži (Nucifraga)
SugaRiekstrozis (Nucifraga caryocatactes)
Izplatība
Riekstroža izplatības areāls
Riekstrozis Vikikrātuvē

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 8 pasugas.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riekstrozis ir sastopams Skandināvijas dienvidos un Austrumeiropā no Norvēģijas un Zviedrijas dienvidiem līdz Āzijas austrumiem Kamčatkā un Japānā, daļēji Ķīnā un Taivānā. Centrāleiropā tas ir sastopams tikai kalnu rajonos. Tas dzīvo arī Himalajos.[2] Riekstrozis ziemo ligzdošanas areālā vai barības meklējumos veic klejojumus. Šādos invāziju gados tas sasniedz arī Rietumeiropu.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā dzīvo riekstroža nominālpasuga Nucifraga caryocatactes caryocatactes.[3] Mūsu valstī riekstrozis ir ne visai parasts ligzdotājs un ziemotājs. Ligzdo apmēram 5000—20 000 pāru.[4] Ne visi ligzdojošie riekstroži pārziemo uz vietas, jo ziemā Latvijā tas ir novērojams retāk nekā citos gadalaikos. Dažkārt rudeņos izteiktas migrējošu putnu invāzijas, kuru laikā tiek novēroti Sibīrijas riekstroži (Nucifraga caryocatactes macrorhynchos).[3] Ligzdai riekstrozis izvēlas skujkoku un jauktos mežus, kuros ir bagātīgs pamežs un daudz egļu un priežu.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riekstroža knābis piemērots sēklu izlobīšanai no čiekuriem

Riekstrozis ir nedaudz lielāks kā sīlis (Garrulus glandarius). Tam ir salīdzinoši lielāks knābis un slaidāka galvas forma. Apspalvojuma pamattonis ir šokolādes brūns, uz kura izceļas baltie lāsumiņi, kas veido nosacītu svītru rakstu. Galvas virsa vienkrāsaina bez lāsumiem. Spārni un aste ir melna, ar zaļganu metālisku spīdumu. Astes apakša un astes spalvu ārējā mala ir balta. Knābis, acis un kājas riekstrozim ir melnas. Spārni plati un aste īsāka kā citiem vārnu dzimtas putniem.

Riekstroža ķermeņa garums, ieskaitot asti, ir apmēram 32—34 cm,[5] spārnu platums 55 cm,[6] svars 124—200 g.[5] Balss līdzīga sīlim, skaļa un asa. Knābis garš un smails, labi piemērots sēklu lobīšanai no čiekuriem.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riekstrozis var piekļūt kūniņām un kāpuriem kameņu ligzdās

Riekstrozis ir visēdājs, bet pamatā barojas ar priežu un egļu sēklām, lazdu riekstiem, zīlēm un dažādām ogām. Barojas arī ar kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, kā arī citiem bezmugurkaulniekiem. No citu putnu ligzdām tas izēd putnēnus un olas, medī mazus grauzējus un neatsakās no maitas gaļas. Riekstrozis izrok arī kameņu ligzdas, lai piekļūtu kāpuriem un kūniņām. Rudenī veido barības krājumus no sēklām un riekstiem, tādējādi veicinot koku izplatīšanos, jo ne visus krājumus apēd.[4] Pasugām, kuras barojas arī ar lazdu riekstiem, ir biezāki un spēcīgāki knābji ar īpašu padziļinājumu pie knābja pamatnes, kurā saturēt riekstu un to pārspiest. Ja rieksta čaumala ir pārāk stipra, tad riekstrozis riekstu satur ar nagiem un ar knābi kaļ, līdz tas ir pušu.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riekstroža ola

Riekstroži sāk ligzdot ļoti agri pavasarī, kamēr sēklu slēptuvēs vēl ir pieejami bagātīgi rudens krājumi. Ligzdu taisa samērā augstu eglēs vai priedēs tuvu pie stumbra dienvidu pusē. Reizēm ligzda tiek vīta arī platlapju kokos. Tā veidota no zariem, saknēm, sūnām, mizām, prauliem, zemes un biezi izklāta ar smalkām saknītēm, salmiem, zāles stiebriņiem. Dējumā 3—4 olas, tās ir bāli zilganas ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods 16—18 dienas. Olas perē tikai mātīte. Mazuļi paliek ligzdā 21—28 dienas. Tos baro abi vecāki arī pēc ligzdas atstāšanas.[4]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riekstrozim ir 8 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]