Rieteklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Eduards Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 14. februārī
Livonian colours.svg „Baloži”, Valmieras pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 11. augustā (84 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms Rieteklis
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Slavenākie darbi "Še kur līgo priežu meži" (dziesma)

Rieteklis, īstajā vārdā Jūlijs Eduards Balodis (dzimis 1856. gada 14. februārī Valmieras pagasta Baložos, miris 1940. gada 11. augustā Valmierā) bija latviešu dzejnieks. Rieteklis dzejojis par mīlestību un dabu, apdzejojis Gauju un Valmieru. Populārs kļuvis viņa dzejolis — dziesma "Pie Gaujas", kas pazīstama ar nosaukumu "Še kur līgo priežu meži" (publicēts 1890. gadā).[1]

Rietekļa dzimtās mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejnieka Rietekļa dzimtās mājas ”Baloži” atrodas Burtnieku novadā, Valmieras pagastā aptuveni 9 km attālumā no Valmieras pilsētas. Pašlaik šo māju apdzīvo divas ģimenes. Senākās ziņas par Rietekļa dzimtajām mājām „Baloži” atrodamas Hernaņa Enzeliņa veidotajā 1932. gada izdevumā „Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”. Izdevumā minēts: „Ciema kambari Valmieras pagasta Baložos cēlis Jēkabs Balodis, D. V. Baloža un Rietekļa vectēvs, 1817. gadā no muižas īpašnieka fon Lōvensterna dāvātiem kokiem”.[2] Neskatoties uz kara laikiem, kā norāda H. Enzeliņš, tad par „Baložu” mājām līdz par 19. gs sākumam vēl joprojām saglabājas liecības:„1811.gadā izdarītā dvēseļu revīzija sniedz sekojošas ziņas par valmieriešu mājām un saimniekiem [...]Baloža Jēkabs ienācis ko Ķeldera [...].[3]

H. Enzeliņš grāmatā „Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” norāda, ka „Baložu” saimniecības vārds minēts jau 1624. gadā: „Visvecākās pieejamās ziņas par valmieriešu stāvokli mums ir no 1624. gada. Ļoti jānožēlo tas, ka par latviešu zemnieku stāvokli, par zemnieku māju stāvokli mums nav nekādu ziņu no ordeņa laikiem, it sevišķi no 16. gadu simteņa vidus, kad Vidzemē pēc 50 miera gadiem vēl nebija cietusi no cara Jāņa Briesmīgā kara pulku iebrukumiem. 1624. gadā, zviedru valdības sākumā, toreiz Valmieras muižas padoto Valmieras pilsnovadu zemnieku sastāvs Mellupes vakā [...] Minētās Mellupes vakā ir vesela rinda neapdzīvotu, izmirušu ciematu [..] Čakste, Upmacis, Plepis, Balodis [...]” .[4] „Beidzot kara vētras rimst, mitās niknais mēris. Krievu nodedzinātās ēkas muižā un mājās atjaunotas. Jau valda krievi. 1712. gadā valmieriešu māju un saimnieku saraksts šāds: (iekavās norādīts mēŗi mirušo cilvēku skaits) [...]Baloža Pēteris (7), Kannenieka Pēteris (9) izmiris [...] .[5]

Mūsdienās „Baložu” māja ir mainījusies un kā vienīgo liecību par kādreiz tajā dzīvojošo dzejnieku Rietekli vēsta 1978. gadā uz mājas sienas uzliktā plāksne.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.
  2. H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 159. lpp.
  3. H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 175. lpp.
  4. H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 168. lpp.
  5. H. Enzeliņš, Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, izdevēja kooperatīvas „Zeme” 1932, Apgāds Gauja, 1979: 172-173. lpp.
  6. A. Briedis, Literārā Valmiera, Rieteklim 150 gadu jubileja, 2006. gada 14. februāris, pieejams: Vidzemes integrēta bibliotēka, novadpētniecība/ Rieteklis.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]