Rietumbalti
Šī raksta faktu patiesums tiek apšaubīts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, apšaubāmos faktus izņemot vai pievienojot tiem atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Rietumbalti" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Viņi runāja rietumbaltu valodās, kurā ietilpa senprūšu valoda, kuršu valoda, jātvingu valoda (kas visticamāk bija prūšu valodas dialekts) un Pomerānijas baltu valoda.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap mūsu ēras sākumu, ģermāņu ciltis, kas virzījās uz austrumiem, izspieda vai pārtautoja lielu daļu agrīno rietumbaltu. Palika daudzas nelielas saliņas, kur saglabājās galējo rietumbaltu kultūra. Lielākā daļa rietumbaltu tika aizspiesta līdz līmenim — Pomerānijas ziemeļi un ziemeļrietumi, baltu Prūsija, teritorijas Nemunas kreisajā krastā, Rietumžemaitija, Kurzemes centrs un dienvidi, Polijas-Baltkrievijas pierobeža — līdz Hrodnai dienvidos. Tautu staigāšanā rietumbalti nepiedalījās, ja neskaita daļu galindu, kuri, iespējams, aizmigrēja kopā ar gotiem. Migrējot ģermāņiem uz Rietumeiropu — mūsdienu Vācijā atlikušās galējo rietumbaltu saliņas palika uz vietas, kur tās galu galā saplūda ar tukšajās zemēs ienākošajiem slāviem. Šāda etniskā situācija saglabājās līdz pat 13. gadsimtam.
Pomerānijas balti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par rietumbaltu baltu dzīvošanu Pomerānijā liecina hidronīmija, toponīmija, arheoloģija un baltismi vietējās slāvu valodās, izmirušajā slovinciešu un mūsdienu kašūbu valodā. Pēdējo reizi Pomerānijas balti, iespējams, minēti īsi pirms Prūsijas krusta kariem.
Polābi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Polābi dzīvoja teritorijā ap Berlīni un Rīgenes salā līdz 18. gadsimta beigām. Polābu valodā ir saglabājušies baltiem raksturīgie divskaņi: au; ai; ei. Kā arī ir saglabājies skaņu salikums ar, nevis slāvu — ra. Tādejādi polābiski ir "draug", nevis tipiski slāviskais "drug".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumbalti.
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |