Kopš paša sākuma Rietumvācijas valdība uzskatīja sevi par vienīgo leģitīmo visas vācu tautas pārstāvi un par vienīgo Veimāras Republikas pēcteces valsti, tāpēc tai bija tiesības pretendēt uz visām 1937. gada 31. decembrī (pirms nacistiskās Vācijas militārās ekspansijas sākuma) Veimāras Republikai piederošajām teritorijām, tostarp uz Austrumvācijas, Rietumberlīnes un "bijušo austrumu reģionu" teritoriju, kas tika atdota Polijai un PSRS. Rietumvācijas konstitūcijas preambulā tika uzsvērts vācu tautas centieni apvienoties vienotā valstī. Pirmajos gados Rietumvācijas valdība izvairījās no jebkādiem tiešiem kontaktiem ar Austrumvācijas valdību, lai izvairītos no iespējamas šādu kontaktu interpretācijas kā VDR kā neatkarīgas valsts atzīšanu.
Pēc analoģijas ar Veimāras Republiku dēvēta arī par Bonnas Republiku (Bonner Republik).
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumvācija.
