Riodežaneiro (štats)

Riodežaneiro
	Riodežaneiro; Rio de Janeiro
	— Štats —
; Karogs	; Emblēma
	Administrācija
- Gubernators	Vilsons Žozē Vitcels (Wilson José Witzel) (Sociāli kristīgā partija (PSC))
	Platība
- Kopējā	43 780 km²
Augstākais punkts	1 109 m
	Iedzīvotāji (2017)
- Kopā	16 718 956
- Blīvums	381,88/km²
	Mājaslapa: www.rj.gov.br
	Riodežaneiro Vikikrātuvē

Riodežaneiro (Brazīlijas portugāļu: Rio de Janeiro) ir viens no 26 Brazīlijas štatiem. Tā ekonomika pēc IKP ir otrā lielākā Brazīlijā aiz Sanpaulu štata.^[1]

Riodežaneiro štats atrodas valsts Dienvidaustrumu makroreģionā. Riodežaneiro robežojas ar visiem citiem sava makroreģiona štatiem: Minasžeraisu (ziemeļos un ziemeļrietumos), Espiritu Santu (ziemeļaustrumos) un Sanpaulu (dienvidrietumos). Austrumos un dienvidos to apskalo Atlantijas okeāns. Štata galvaspilsēta ir Riodežaneiro pilsēta, kura no 1763. līdz 1815. gadam bija galvaspilsēta Brazīlijas vicekaralistei kā Portugāles kolonijai,^[2] vēlāk Portugāles, Brazīlijas un Algarves apvienotajai karalistei no 1815. līdz 1822. gadam, un pēc tam neatkarīgajām Brazīlijas impērijai (līdz 1889.) un republikai no 1822. līdz 1960. gadam, kad galvaspilsētas statuss tika nodots jaunuzceltajai Braziljai.

Riodežaneiro pēc teritorijas ir mazākais štats dienvidaustrumu makroreģionā un viens no mazākajiem Brazīlijā. Tomēr tas ir trešais apdzīvotākais Brazīlijas štats, kurā 2011. gadā bija 16 miljoni cilvēku (padarot to par visblīvāk apdzīvoto štatu valstī), un tam ir trešā garākā piekrastes līnija valstī (pēc Baijas un Maraņaunas štatiem).

Brazīlijas karogā štatu apzīmē zvaigzne Mimoza, Dienvidu krusta beta (β Cru).

Nosaukumi

Štata nosaukuma izruna IPA standartā vietējā dialektā — [ˈʁi.u dʒi ʒɐˈnejɾu], Eiropas portugāļu valodā — [ˈʁi.u ðɨ ʒɐˈnɐjɾu], tulkojumā — "Janvāra upe".^[3] Latviski tas pēc tradīcijas tiek rakstīts kā Riodežaneiro, reti Riodežaneira.^[2]

Kādreizējais Riodežaneiro kapitānijas un vēlāk štata portugāliskais nosaukums ir "Fluminensi" (Fluminense), kas veidots no latīņu valodas vārda "upe" (flumen). Lai gan "karioka" (no sentupu valodām "carioca") ir vecāks termins, kas pirmo reizi tika atzīmēts jau 1502. gadā, "Fluminense" tika oficiāli apstiprināts 1783. gadā kā oficiālais kapitānijas apzīmējums. Pēc dažādām izmaiņām laika gaitā "Karioka" kļuvis par pilsētas un pilsētnieku apzīmējumu, lai gan reizēm to attiecina arī uz visu štatu, kamēr "Fluminensi" paliek nosaukums tikai visam štatam. Jautājums par apzīmējumu pareizu lietošanu joprojām raisa štatā strīdus.^[4] Reizēm štata nosaukumu saīsina līdz "Rio", tomēr parasti ar šo saīsinājumu tiek domāta štata galvaspilsēta.

Štata simbolika

Ērglis, Brazīlijas karaliskās ģimenes simbols, parādīts štata karogā ar fonā esošu klinšu veidojumu Dedo de Deus (“ Dieva pirksts”) netālu no Teresopolisas. Ģerboņa ārējā daļa attēlo lauksaimniecības bagātību, cukurniedres (pa kreisi) un kafiju (pa labi). Fons sastāv no pa diviem baltiem un gaišziliem taisnstūriem šaha lauciņu izkārtojumā.

Agrākais Riodežaneiro provinces karogs (1821–1889) bija bez ģerboņa un ar otrādi izkārtotiem baltajiem un gaišzilajiem taisnstūriem.

Vēsture

Kapitānija

Eiropiešu klātbūtne Riodežaneiro ir tikpat sena kā pati Brazīlija, datēta ar 1502. gadu. Riodežaneiro kapitāniju izveidoja no Santomes un Sanvisentes kapitāniju daļām, taču kolonizācija nesākās resursu trūkuma un indiāņu naidīguma dēļ. Laikā no 1555. līdz 1567. gadam daļu teritorijas bija okupējusi Francija, kura bija iecerējusi tur ierīkot koloniju — Antarktisko Franciju. Lai traucētu francūžu okupāciju, 1565. gada martā Estasiu di Sa sāka būvēt Sansebastjanas du Riodežaneiro pilsētu, no kuras plānoja veikt operācijas pret frančiem. 1567. gadā franči un to sabiedrotie tamoijo cilts indiāņi pie Riodežaneiro tika galīgi sakauti un franči zaudēja ietekmi šai teritorijā.

Liellopu un cukurniedru audzēšana 17. gadsimtā stimulēja centrālās pilsētas un tās apkaimes attīstību, kas vēl paātrinājās, kad caur ostu sāka eksportēt zeltu, ko 18. gadsimtā sāka iegūt Minasžeraisā. 1763. gadā Riodežaneiro kļuva par Brazīlijas kolonijas — vicekaralistes galvaspilsētu, pārņemot šo titulu no Salvadoras. Pēc Portugāles karaliskās ģimenes bēgšanas no Portugāles uz Brazīliju Napoleona karu laikā 1808. gadā šis reģions guva labumu no karaliskā galma klātbūtnes. Starp daudzajiem uzlabojumiem bija valsts pārvaldes un tiesu sistēmas pārveide, jaunu baznīcu un slimnīcu būve, valsts pirmās bankas — Banco do Brasil — dibināšana un karaliskā drukātava, kas izdeva Gazette do Rio of Janeiro. Turpmākajos gados izveidoja Botānisko dārzu Jardim Botânico, Karalisko (vēlāk Nacionālo) bibliotēku un militāro akadēmiju.

Pēc tam sekoja kultūras izaugums, ko ietekmēja ne tikai karaliskās ģimenes klātbūtne, bet arī Eiropas mākslinieku klātbūtne, kuri tika nolīgti, lai iemūžinātu Brazīlijas sabiedrības un dabas iezīmes. Tajā pašā laikā tika dibināta arī Escola Real de Ciências, Artes e Ofícios (Karaliskā zinātņu, mākslas un darbu skola).

Neitrāla pilsēta

Gvanabaras pils, štata valdības ēka

Tiradentes pils, štata parlamenta ēka

Pēc Brazīlijas neatkarības pasludināšanas 1822. gadā un kapitāniju kļūšanas par provincēm, 1834. gadā Riodežaneiro tika pārveidota par “neitrālu pilsētu”, paliekot par valsts galvaspilsētu, bet par provinces galvaspilsētu kļuva kaimiņpilsēta Niteroja. 1889. gadā valsts no monarhijas kļuva par republiku, neitrālā pilsēta kļuva par federālo apgabalu, bet province tika nosaukta par štatu. 1894.—1902. gadā par štata galvaspilsētu Niterojas vietā bija Petropolisa.^[5] Ar federālās galvaspilsētas pārvietošanu uz Brazilju 1960. gadā Riodežaneiro federālais apgabals kļuva par Gvanabaras štatu pēc Gvanabaras okeāna līča nosaukuma. Niteroja palika Riodežaneiro štata galvaspilsēta, savukārt Riodežaneiro šādā statusā bija Gvanabarai.

Jaunais Riodežaneiro štats

1975. gadā Gvanabaras un Riodežaneiro štati tika apvienoti un Riodežaneiro pilsēta kļuva par jaunā štata galvaspilsētu. Bijušie Riodežaneiro štata simboli tika saglabāti tam, savukārt Gvanabaras simboli tika saglabāti Riodežaneiro pilsētai.

Ģeogrāfija

Štats ir daļa no atlantisko mežu biomas, kura stiepjas gar visu Brazīlijas dienvidaustrumu un austrumu piekrasti, un sastāv no diviem atšķirīgiem morfoloģiskiem apgabaliem: piekrastes līdzenuma, kas pazīstams kā baišada (baixada), un plato, kas stiepjas paralēli Atlantijas okeāna krasta līnijai iekšzemē Minasžeraisas virzienā.

Piekrastes līnija ir 635 kilometru gara, un to veido Gvanabaras, Sepetibas un Iļagrandes līči. Netālu no okeāna ir stāvas nogāzes, kurās sastopama daudzveidīga flora, piemēram, restinga jeb piekrastes meži, okeāna līči, lagūnas un tropiskie meži .

Tomēr štata lielāko daļu veido augstienes, reizēm augstākas par 1000 m, kuru veido vairākas kalnu grēdas, piemēram, Maras grēda (Serra du Mara), kas atdala "Rio" no Sanpaulu štata. Štata augstākais punkts ir Aguļasnegrass (Pico das Agulhas Negras, "Melno adatu virsotne"), kurš atrodas Mantikeiras grēdā, kas veido fizisko robežu ar kaimiņu Minasžeraisas štatu.

Galvenās upes ir Gvandu, Pirai, Paraiba du Sula, Makae un Murjae.

Flora un fauna

Tropu meži sākotnēji klāja vairāk nekā 90% štata teritorijas; lielas to platības tika nopostītas urbanizācijai un lauksaimniecības stādījumiem (īpaši kafijkokiem un cukurniedrēm) un tagad tie aizņem ap 10% teritorijas. Saglabājušās neskartas teritorijas var atrast galvenokārt kalnu grēdu stāvākajās daļās, liela daļa no tām ir dabas rezervāti.

Štata tropiskā piekraste un upju krasti ir pēdējais atlikušais zeltainā lauvpērtiķa biotops.^[6]

Klimats

Viss štats atrodas tropos (Mežāža trops stiepjas tikai dažus kilometrus uz dienvidiem no štata galējā dienvidu punkta), tāpēc tajā dominē tropu klimats. Tomēr augstuma dēļ dažās vietās temperatūra var pazemināties līdz sasalšanas punktam vai zemāk. Dažās kalnieņu pilsētās, piemēram, Teresopolisā, Novafriburgu un Petropolisā, ekstremālos gadījumos temperatūra var nokrist zem nulles, un Itatiajas nacionālajā parkā ik pa laikam tiek ziņots par sakritušo sniegu kalnu virsotnēs.

Gada vidējā temperatūra piekrastē ir ap 23°C, 26°C vasarā un 20°C ziemā. Kalnos gada vidējā temperatūra ir ap 18°C, bet var svārstīties no 20°C 600—700 m augstumā virs jūras līmeņa līdz 7°C Itatiajas nacionālajā parkā. Vasaras šajās teritorijās mēdz būt siltas, bet ne karstas, un vidējie rādītāji ir ap 22°C. Pēc Brazīlijas standartiem, ziemas kalnos ir diezgan aukstas ar zemāko vidējo atzīmi 8—9°C.

Lietus ievērojami biežāk līst vasarā (no decembra līdz martam), kamēr ziemā (no jūnija līdz septembrim) ir sausā sezona. Lielākā daļa štata saņem 1000—1500 mm nokrišņu gadā.

Demogrāfiskie dati

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1872	1,057,696
1890	1,399,535
1900	1,737,478
1920	2,717,244
1940	3,611,998
1950	4,674,645
1960	6,709,891
1970	9,110,324
1980	11,489,797
1991	12,783,761
2000	14,367,083
2010	15,989,929
2018	17,159,960

Rases Riodežaneiro štatā (2004. gadā)
Rase			procenti
Baltie brazīlieši			54.2%
Pardu (jauktas rases)			33.8%
Melnie brazīlieši			11.5%
Dzeltenie brazīlieši			0.2%
Indiāņi			0.1%

Urbanizācija: 96,9% (2004. gadā); iedzīvotāju skaita pieaugums: 1,3% (1991–2000).

Izcelsme

Pēdējā PNAD (Nacionālā mājsaimniecību apsekojuma) skaitīšana uzrādīja šādus skaitļus, pēc Brazīlijā pieņemtās iedzīvotāju rasu klasifikācijas: 8 509 000 balto (54,2%), 5 302 000 brūno jeb "pardu" (jauktās rases) (33,8%), 1,809 000 melno (11,5%), 25 000 dzelteno (0,2%), 19 000 indiāņu iedzīvotāju (0,1%).^[7]

Vairums štata iedzīvotāju ir portugāļu izcelsmes, un arī XX gadsimtā Portugāles pilsoņi bija nozīmīga daļa toreizējās galvaspilsētas iedzīvotāju vidū. Brazīlijas 1920. gada tautas skaitīšana parādīja, ka 39,74% Brazīlijā dzīvojošo portugāļu dzīvoja Riodežaneiro pilsētā. Ieskaitot visu štatu, proporcija palielinājās līdz 46,30% valstī dzīvojošo portugāļu. Portugāļi bija 72% no galvaspilsētā dzīvojošajiem ārzemniekiem. Pašā Portugālē dzimušie bija 20,36% no Riodežaneiro iedzīvotāju skaita, bet tie, kuriem no turienes bija tēvs vai māte — 30,84%.^[9]

Citas Eiropas etniskās grupas, piemēram, šveicieši, somi un vācieši, galvenokārt apmetās kalnainajos apgabalos (Novafriburgu, Petropolisā u. c.). Itālieši un spāņi ir biežāk sastopami galvaspilsētā, kā arī apkārtējās pilsētās.^[10]^[11]

Afrikāņu izcelsmes cilvēku ir daudz, jo īpaši galvaspilsētā. Jauktu senču rases iedzīvotāji ir vairākumā daudzās pilsētās. Itagvai pilsēta 20. gadsimtā tika uzskatīta par japāņu koloniju, taču daudzi tur kādreiz dzīvojušo Āzijas ieceļotāju pēcteči pārcēlušies uz ārzemēm (vairums no tiem uz Japānu), kā arī uz citiem Brazīlijas štatiem, piemēram, kaimiņu Sanpaulu.

Reliģijas

Pēc 2010. gada datiem, lielākās grupas ir katoļi — 46% štata iedzīvotāju, 29% ir dažādi evaņģēlisti un 15% — neticīgie.^[12]

Lielākās pilsētas (2011)

Vieta	Pilsēta	Reģions	Iedzīvotāji^[13]
1.	Riodežaneiro	Riodežaneiro	6 355 949
2.	Sangonsalu	Riodežaneiro	1 008 064
3.	Duke di Kašjasa	Riodežaneiro	861 157
4.	Nova Igvasu	Riodežaneiro	799 047
5.	Niteroja	Riodežaneiro	489 720
6.	Belfordrošu	Riodežaneiro	472 008
7.	Kampusa dus Goitakazisa	Kampusa dus Goitakazisa	468 086
8.	Sanžuauna di Meriti	Riodežaneiro	459 379
9.	Petropolisa	Petropolisa	296 565
10.	Voltaredonda	Voltaredonda-Baramansa	259 011

Citas lielākas pilsētas ir Maže, Makae, Itaburai, Kabufriu, Armasauna dus Buzjusa, Angra dus Reisa, Novafriburgu, Barramansa, Bara du Pirai, Teresopolisa, Meskita un Nilopolisa.

Pārvalde

Ar sarkanu iezīmētas robežas 5 štata mezoreģioniem, ar zilu - 14 mikroreģioniem.

Riodežaneiro štata 92 municipalitātes.

Štata parlamenta 2019.—2022. gada sasaukums

Vietējais parlaments (asambleja) sastāv no 70 deputātiem. 29 no tiem pārstāvēja 15 štata valdības pusē esošās partijas, 33 — 8 opozīcijas partijas un 8 deputāti bija no 4 neatkarīgajām partijām. Štata opozīcijā un visā parlamentā lielākā partija ir labējā valsts prezidenta Bolsonaru pēdējā pārstāvētā Sociāli liberālā partija ar 12 deputātiem, citām partijām nav vairāk par 5 deputātiem.

Štata valdība 2019.—2022. gadā

Par štata gubernatoru ievēlēts agrākais tiesnesis Vilsons Žozē Vitcels (Wilson José Witzel) no Sociāli kristīgās partijas (PSC), viņa vice-gubernators ir Klaudiu Kastru (Cláudio Castro) no tās pašas partijas.

Ekonomika

Rūpniecības nozare 2004. gadā bija svarīgākā štata IKP sastāvdaļa — 51,6%, tai sekoja pakalpojumu sektors — 47,8%. Lauksaimniecība veidoja 0,6% no IKP. Eksports 2002. gadā: nafta 44,8%, degviela 17,5%, dzelzs izstrādājumi 13%, ķīmiskās vielas 3,6%, krāsainie metāli 2,8%, transportlīdzekļi 2,1%.

Īpatsvars Brazīlijas ekonomikā: 15,6% (2004. gadā).

Štatā uz 2006. gada janvāri bija 3 915 724 transportlīdzekļi, 10 miljoni mobilo tālruņu, 5,3 miljoni stacionāro tālruņu.

Izglītība

Riodežaneiro štata izglītība tiek uzskatīta par ceturto labāko Brazīlijā, atpaliekot tikai no Federālā apgabala un Sanpaulu un Gojasas. Tajā ir ceturtais zemākais analfabētisma līmenis Brazīlijā — apmēram 4% no štata iedzīvotājiem.^[14]^[15]

Koledžas un universitātes

Lielākā daļa štata vadošo universitāšu ir valstij piederošas. Prestižākā no tām ir Riodežaneiro Federālā universitāte, otrā labākā Brazīlijā un piektā labākā Latīņamerikā, un otrajā vietā Sanpaulu Universitāte, labākā Latīņamerikā, pēc QS pasaules universitāšu reitinga.^[16]^[17]^[18]

Kultūra

Karnevāls Riodežaneiro pilsētā

Karnevāls notiek pēdējās piecās dienās no piektdienas līdz otrdienai pirms kristiešu Lielā gavēņa, kurš sākas trešdienā Pelnu dienā,^[19] parasti iekrizdams februārī. Tas ir viens no populārākajiem publiskajiem festivāliem pasaulē ar ap pieciem miljoniem dalībnieku un skatītāju, starp kuriem ir simtiem tūkstošu ārzemju tūristu.^[20]^[21] Riodežaneiro to svin dažādos veidos, taču galvenā daļa ir konkurss starp sambu skolām, kurā katrā skolā ir tūkstošiem dejotāju un katrai jāsacer jauns 82 minūšu garš enredo de samba (sambas priekšnesuma scenārijs) pasākumam un kuru popularizē pirms karnevāla sākuma, tādējādi publika jau zina dziesmu tekstus, tēmas un ritmus. Katra sambas skola sastāv no dejotāju "spārniem", kuri tērpušies, lai izpildītu vienu dziesmas tēmas aspektu. Šis karnevāls aizsākās 1894. gadā, tomēr īsti populārs kļuva XX gadsimta trīsdesmitajos gados ar politiķu atbalstu kā cenšanos pielabināt Lielās depresijas dēļ nemierīgos iedzīvotājus.^[22] Sākotnēji to pilnībā rīkoja zem atklātas debess, līdz 1980. gados tika uzcelts pārklājams sambadroms 80 tūkstošiem skatītāju.

Citās pilsētas daļās notiek citi karnevāla svētki, ieskaitot Banda de Ipanema — ielu parādi ar transvestītu tērpiem. Pilsētas centrā karnevāla pēdējā naktī Pelnu trešdienā vēlajās stundās izceļas kilombo (kādreiz — izbēgušo vergu koloniju nosaukums) ar Āfrikas tērpiem. Citiem karnevāls ir laiks demonstrēt tērpus dārgajos Dienvidu rajona klubos.

Vecgada vakars Riodežaneiro pilsētā

Riodežaneiro Jaungada svētkos iesaistās gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji. Vietējie iedzīvotāji un tūristi dodas uz okeānu, lai atzīmētu gada beigu nakti, kad tiek pateiktas pateicības un izteikti vēlējumi afrikāņu ūdeņu dievietei Jemanžai. Par godu viņas tradicionālajam tērpam svinētāji ģērbjas baltā krāsā un sniedz dāvanas, piemēram, baltas puķes vai baltas krāsas deserta ēdienu — blanmanžē. Pusnaktī pludmales viesi šai parasti karstajā naktī ieiet viļņos un iemet tajos ziedus un vēlējumus nākamajam gadam, lai godinātu dievieti (ticējums saka, ka vēlmes pārvērtīsies realitātē, ja viļņi aiznesīs dāvanas okeānā, un tas nenotiks, ja dāvanas tiks izskalotas pludmalē). Apkārtējās ballītes un koncerti ilgst līdz rītausmai, daudzi pēc tā pirmo janvāri pavada, guļot pludmalē. Pēdējos gados ugunskuri un stāstniecības mutiskā tradīcija pie Jemanžas statujām ir modernizējušies līdz pirotehnikai un lielkoncertam slavenajā Kopakabanas pludmalē.

Infrastruktūra

Starptautiskās lidostas

Kopš 2004. gada augusta, pārceļot daudzus lidojumus uz Riodežaneiro-Galeaunas starptautisko lidostu, tā kļuva par otro lielāko Brazīlijas starptautisko lidostu.^[23] Papildus iekšzemes lidojumiem, Galeaunas lidostai ir gaisa līnijas uz 18 citām valstīm. Ir īpaši autobusi, kas savieno Galeaunu ar galvenokārt iekšzemes lidojumiem paredzēto Riodežaneiro Santusa-Dimona (Santos Dumont) lidostu. Lidostas kompleksā atrodas Brazīlijas garākais skrejceļš, kurš ir 4240 m garš, kā arī viens no Dienvidamerikas lielākajiem kravu loģistikas termināļiem.

Autoceļi

Galvenās federālās šosejas, kas šķērso štatu, ir: BR-040, 101, 116, 354, 356, 393, 465, 493, 495

Ostas

2014. gadā sāka darboties 90 km² lielā Asu osta (Superporto do Açu). Šis 1,6 miljardu dolāru dārgais projekts Sanžuaunā da Barā, aptuveni 280 kilometru attālumā no Riodežaneiro, tika būvēts kopš 2007. gada. Bija plānots, ka caur ostu gadā pārkraus vairāk nekā 63 miljonus tonnu dzelzsrūdas, 15 miljonus tonnu ogļu un 22,5 miljonus tonnu citu kravu. Paredzēja arī viļņlauža aizsprostu, lai pasargātu kuģus no okeāna viļņiem.^[24] No ostas izbūvēts 48 km garš transporta koridors uz kaimiņpilsētu Kampusu dus Goitakazisu.

Citas nozīmīgas ostas ir Riodežaneiro, Makae, Itagvaja un Angra dus Reisa.

Sports

No sporta veidiem populārākais, kā parasti Brazīlijā, ir futbols. Riodežaneiro ir mājvieta četriem tradicionālajiem Brazīlijas futbola klubiem: Flamengo, Vasco, Fluminense un Botafogo. Štata futbola līga saucas Campeonato Carioca. Riodežaneiro pilsētā notika 2014. gada FIFA pasaules kausa izcīņa, uz kuru uzcēla jaunu Žuana Avelanži stadionu, kurā var atrasties 45 000 skatītāju, netālu no galvenā 1950. gadā celtā Marakanas stadiona ar ap 80 000 vietām.

No citiem ievērojamiem sporta notikumiem Rio var minēt MotoGP Brazīlijas Lielās balvas un pludmales volejbola starptautiskas sacensības. Žakarepagva bija Pirmās formulas Brazīlijas Lielās balvas izcīņas vieta 1978.—1990. gadā un Champ Car sacensības — 1996.–1999. gadā. WCT/WQS sērfošanas čempionāti pludmalēs notika no 1985. līdz 2001. gadam.

Riodežaneiro pilsēta 2009. gada 2. oktobrī tika izraudzīta 2016. gada olimpisko spēļu rīkošanai, kuras bija pirmās Dienvidamerikā.^[25]

Galerija

Cukurgalvas kalns.
Riodežaneiro pilsēta.
Riodežaneiro centrs ar pilsētas katedrāli un valsts kontrolētās naftas kompānijas Petrobras galveno mītni.
Aguļasnegrass, augstākais punkts štatā.
Niteroja, bijusī štata galvaspilsēta.
Maras kalns Orgaunsas grēdas nacionālajā parkā.
Novafriburgu pilsēta jeb "Rio Šveice".
Teresopolisa, Riodežaneiro štata visaugstākā pilsēta.
Dieva pirksta (Dedo deus) virsotne, štata simbols.
Žavarijas ezers kalnu kūrortpilsētā Migelpereirā.
Kabufriu pilsēta, Itažuru kanāls.
Vēsturiskā Parati pilsēta un tās koloniālā arhitektūra.
Arajala du Kabu
Lauku saimniecība.
Fradisas upes ieleja
Riodežaneiro Federālās universitātes (UFRJ) Nacionālais muzejs