Roberts Konstantīns Švēde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Konstantīns Švēde
Roberts Konstantīns Švēde.jpg
Dzimis 1806. gada 6. decembrī
Meizakila, Vidzemes guberņa (tagad - Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1871. gada 28. jūlijā
Grēfenfelde pie Limbažiem, Vidzemes guberņa
(tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis, vācbaltietis
Nozares glezniecība
Atbalstītāji Kārlis Nefs

Roberts Konstantīns Švēde (vācu: Robert Konstantin Schwede; 1806-1871) bija latviešu cilmes vācbaltiešu gleznotājs portretists. Danpeltes un Viesītes (Dannenfeld und Weeßiht) muižu īpašnieks (1852-1865).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Vidzemes guberņas zemniekiem. Viņa ap 1755. gadu dzimušais vectēvs Pēteris bijis muižas skroderis, Dzimis 1806. gada 6. decembrī Rūjienas draudzes novada pasta darbinieka Gustava Frīdriha Švēdes (1777—1833) un viņa sievas Sofijas Jūlijas, dzimušas Klejas (1783—1834), astoņu bērnu ģimenē Meizakilas muižā (igauņu: Moiseküll, Muižciemā).[1] Bērnību pavadīja Burtniekos un Valmierā, kur viņa tēvs bijis Burtnieku muižas pārvaldnieks, vēlāk Pērnavas apriņķa tiesas notārs. Viņa jaunākais brālis Alberts (1820—1864) kļuva par kara inženieri, bet Leopolds (1823—1882) par ģenerālmajoru un Pēterburgas kuģubūvētavas inspektoru.

Robertam Švēdem bija tik spilgti izteiktas mākslinieka dotības, ka viņš nonāca Krievijas impērijas galma mākslinieka akadēmiķa Kārļa Nefa (Carl Timoleon von Neff, 1804-1876) aizbildniecībā un ieguva popularitāti kā portretu gleznotājs.

1841. gadā mācīja zīmēt Aleksandra Arnoldi ģimenes locekļiem, kopā ar viņiem devās uz Pjatigorsku Kaukāzā. Zināms, ka tur viņš gleznojis Mihaila Ļermontova portretu pirms divkaujas 1841. gada jūlijā un pēc tam uz nāves gultas.[2] 1842. gada 3. - 15. septembrī piedalījās mākslinieku gleznu izstādē Melngalvju namā Rīgā. 1847. gadā par Pēterburgas Mākslas akadēmijas prezidenta Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna portretu viņam piešķīra brīvmākslinieka portretista nosaukumu (некласснный художник портретной живописи). Savukārt par lielkņaza Mihaila portretu viņam piešķīra Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa titulu.

1852. gadā nezināmu iemeslu dēļ Roberts Konstantīns Švēde pameta impērijas galvaspilsētu Pēterburgu un pārcēlās uz Rīgu. Viņš nopirka Danpeltes (Dannenfeld) muižu, kur Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītājs viņu salaulāja ar Elizabeti Julianu Mariju Horsti. Danpeltē dzimuši seši no R. K. Švēdes otrās laulības bērniem. 1865. gadā atgriezās Rīgā.

Miris 1871. gada 28. jūlijā Grēfenfeldē (Gräfenfeld) pie Limbažiem.[3] Apglabāts Limbažu kapsētā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Limbažu novadpētniecības muzejā 1996. gada nogalē notika R. K. Švēdes 190. dzimšanas dienas svinības. Limbažu muzejā atrodas 27 viņa gleznotie darbi, tai skaitā arī mākslinieka pašportrets.

Portreti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ieraksts Rūjienas luterāņu draudzes baznīcas grāmatā (dz. reģ. gads: 1688-1833) liecina, ka viņš dzimis Pērnavas apriņķa Hallistes pagasta Feliksmuižas (igauņu: Veelikse mõis, vācu: Felix) krogā, kadrs nr. 51, reģ. nr. 11.
  2. Mīkla nākamībai: latvietis, Ļermontova portretu autors Uldis Švēde, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 197 (1657) 1999. gada 17. jūnijā
  3. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)