Pāriet uz saturu

Hugo Vitroks

Vikipēdijas lapa
Hugo Vitroks
Hugo Wittrock
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā
Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 19. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sāmsala, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1958. gada 25. augustā (85 gadi)
Valsts karogs: Rietumvācija Lībeka, VFR (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās politiķis, militārpersona

Hugo Vitroks (vācu: Hugo Wittrock; dzimis 1873. gada 19. jūlijā [v.s. 7. jūlijā], miris 1958. gada 25. augustā[1]) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga—Stadt) no 1941. līdz 1944. gadam.

Dzimis Sāmsalā, kur viņa tēvs bija ieceļojis no Holšteinas un nodarbojās ar lauksaimniecību. Pēc Ārensburgas ģimnāzijas pabeigšanas iestājās Rīgas politehniskajā institūtā. Bija vēlāk ietekmīgā Trešā reiha politiķa Alfrēda Rozenberga studiju draugs un kopā ar viņu darbojās vācbaltu studentu korporācijā Rubonia. Pēc institūta pabeigšanas apmetās Rīgā.

Tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Vēlāk bija goda padomnieks domē, kā arī bērnu namu pārvaldes priekšnieks un direktors pilsētas krājkasē un lombardā. Rīgas vācu amata un tirdzniecības internāta dibinātājs, kā arī tā priekšsēdis un goda biedrs. Vācu biedrības biedrs. Pirmā pasaules kara laikā, kad Rīga atradās vācu varā, bija Vācijas impērijas ķeizara gubernatora ģenerālštāba priekšnieka pilsētu lietu referents. 1918. gadā tika iecelts par apdrošināšanas sabiedrības "Rīgas Unions" un Rīgas Tirgotāju bankas direktoru. Vēlāk bija Rīgas amatnieku biedrības priekšnieks un Vācu dziedāšanas apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Pirms Otrā pasaules kara sākuma izceļoja uz Kēnigsbergu.

Pēc Latvijas okupācijas no 1941. līdz 1944. gadam ieņēma Rīgas lielvecākā (vācu: oberbürgermeister) amatu.[2] Bija pakļauts Latvijas ģenerālapgabala vadībai, viņa tiešais priekšnieks bija Oto-Heinrihs Drehslers.

Pēc kara dzīvoja Rietumvācijā. Sarakstīja atmiņas, kuras tika izdotas jau pēc viņa nāves. 1958. gadā miris Lībekā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]