Sīkā atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sīkā atmatene
Agaricus comtulus
Sīkā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaSīkā atmatene (A. comtulus)

Sīkā atmatene (Agaricus comtulus, agrāk arī Psalliota comtula, Agaricus huijsmanii un Agaricus niveolutescens) ir Latvijā reti atrodama neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa avotu, īpaši Austrumeiropā, uzskata, ka tā ir viena suga ar ārēji ļoti līdzīgo sarkanlapiņu atmateni Agaricus rusiophyllus,[1] taču galvenie avoti šo hipotēzi neatbalsta.[2][3] Pastāv arī šī viedokļa apgrieztais variants, ka sīkā atmatene ir sarkanlapiņu atmatenes forma Agaricus rusiophyllus var. comtulus.[4] Dažādu sugu viedokļa atbalstītāji norāda uz to, ka sarkanlapiņu atmatene parasti veido cistīdas, bet sīkā — ne.[5] Latvijas Mikologu biedrības Latvijā atrasto sēņu sugu sarakstā šīs sugas tiek atzītas par atsevišķām.[6] No sēņotāja viedokļa šim strīdam ir tikai zinātniska nozīme.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cepurīte: krāsa blāvi balta vai dzeltenīga ar sārtu nokrāsu un sarkanbrūnu, okerbrūnu vai violeti sarkanīgu vidu. Forma sākumā puslodes un zvanveida, vēlāk plakani izliekta, reizēm ar pauguru vidū. Plāna, ar sākumā ieritinātu, vēlāk viļņainu maliņu, no kuras nokarājas plīvura atliekas. Platums līdz 5 cm. Mīkstums bālgans vai iesārts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, kātiņa pamatnē griezumā krāsojas dzeltens, ar vāju mandeļu smaržu un garšu, ko dažādi avoti raksturo atšķirīgi (asa, maiga, riekstu...).
  • Lapiņas: sākumā rozā līdz sārti pelēcīgām un gaļas sarkanām, vecākām sēnēm tumši brūnas vai violeti brūnas, plānas, brīvas.
  • Kātiņš: balts, pie pamata dzeltenīgs un reizēm ar paresninājumu, ar uz vecumu parasti izzūdošu nokarenu bālganu gredzenu. Virs gredzena gluds, zemāk zvīņoti šķiedrains. Garums līdz 5 cm, resnums 0,3—1 cm.
  • Sporas: elipsoīdas vai olveida, gludas, gaiši dzeltenbrūnas, masā brūnas vai violeti brūnas, ar dīgšanas atveri, 4—5,5/3—3,5 µm.
  • Bazīdijas: vālesveida, četrsporu, 15—17/4—5 µm.[7]
  • Cistīdas: parasti nav.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug no jūlija līdz oktobrim parkos, dārzos, lapu koku un jauktos mežos un mežu pļavās, zāļainās ceļmalās, stepēs.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkā atmatene pieder pie mazo atmateņu grupas (Minores), pie kurām Latvijā vēl pieder sarkanlapiņu atmatene, kuras ārējās pazīmes praktiski sakrīt, smiltāju atmatene, kuras cepurīte arī pelēcīgi balta, taču tā atrodama smilšainās augsnēs un kātiņa pamatne griezumā sārtojas, un vīnsarkanā atmatene, kuras cepurīte vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūstot purpursarkani šķiedraina. Visas mazās atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu praktiski var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]