Smiltāju atmatene
| Smiltāju atmatene Agaricus devoniensis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Atmatenes (Agaricus) |
| Suga | Smiltāju atmatene (A. devoniensis) |
 Smiltāju atmatene Vikikrātuvē | |
Smiltāju atmatene (Agaricus devoniensis, agrāk arī Psalliota arenicola, taču ne cita suga Agaricus arenicola)[1] ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sugas zinātniskais nosaukums dots par godu Devonas grāfistei, kurā to pirmoreiz aprakstīja.[2]
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cepurīte: krāsa pelēcīgi balta ar sārtu nokrāsu. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk izplesti izliekta. Platums līdz 8 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās viegli sārtojas, ar patīkamu smaržu un garšu.
- Lapiņas: sākumā sārti pelēcīgas, vecākām sēnēm tumši brūnas līdz gandrīz melnām, brīvas, ciešas.
- Kātiņš: cepurītes krāsā, pie pamata nedaudz sārtojas griezumā. Ar šauru, ātri izzūdošu gredzenu. Garums līdz 5 cm, resnums 1—2,5 cm. Parasti lejasdaļa atrodas dziļi smiltīs.
- Sporas: ieapaļas, gludas, ar dīgšanas atveri, masā šokolādes brūnas, 6—7/4,5—5,5 µm.[3]
- Bazīdijas: četrsporu.[4]
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug no augusta līdz oktobrim piejūras kāpās un reti citās smilšainās augsnēs.
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, taču sēnei bieži nav viegli notīrīt smiltis.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smiltāju atmatene pieder pie mazo atmateņu grupas (Minores), pie kurām Latvijā vēl pieder sīkā atmatene, kuras cepurīte arī pelēcīgi balta, taču tā aug ne tik smilšainās vietās un tās kātiņa pamatne griezumā dzeltē, sarkanlapiņu atmatene, kuras pazīmes sakrīt ar iepriekšējo, un vīnsarkanā atmatene, kuras cepurīte vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūstot purpursarkani šķiedraina. Visas mazās atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu praktiski var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltāju atmatene |