Vīnsarkanā atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vīnsarkanā atmatene
Agaricus semotus
Vīnsarkanā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaVīnsarkanā atmatene (A. semotus)
Vīnsarkanā atmatene Vikikrātuvē

Vīnsarkanā atmatene (Agaricus semotus, agrāk arī Psalliota semota) ir Latvijā reta neliela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazie izmēri netraucē vīnsarkanajai atmatenei izskatīties pēc tipiskas savas ģints pārstāves
Vīnsarkanā atmatene griezumā
  • Cepurīte: krāsa bālgana, vidū klāta sīkām zvīņām ar violetu nokrāsu, vēlāk kļūst purpursarkani šķiedraina. Maliņa sākumā ieritināta. Forma sākumā zvanveida, vēlāk tuvu plakanai ar nelielu pauguru vidū. Platums līdz 5, reti 8 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās viegli dzeltē, ar anīsa vai mandeļu smaržu un maigu garšu.
  • Lapiņas: sākumā pelēkas, vēlāk sārti pelēcīgas un vecākām sēnēm tumši brūnas, šauras, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: bālgans, iespiedumos viegli dzeltējošs, ar ātri izzūdošu atkarenu gredzenu, pie pamata bumbuļveidīgi paresnināts. Garums līdz 6 cm, resnums 0,4—1 cm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 4—5/2,5—4 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 15/4—5 µm.
  • Cistīdas: vālesveida, 25/8—10 µm.[1][2][3]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug no jūlija līdz oktobrim skuju un jauktu koku mežos, bieži zem eglēm.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Nelielo izmēru un retās sastopamības dēļ pārtikā maznozīmīga. Tāpat kā par vairumu parasto ēdamo sēņu, arī par šo pastāv nepārbaudāmi apgalvojumi, ka dažiem cilvēkiem tā esot indīga vai kaitīga veselībai.[4][5]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīnsarkanā atmatene pieder pie sīko atmateņu grupas, kurām Latvijā vēl pieder vairākas sugas, visas ar pelēcīgi baltu cepurīti — smiltāju atmatene, kuras kātiņa pamatne griezumā sārtojas, sīkā atmatene, kura aug ne tik smilšainās vietās un tās kātiņa pamatne griezumā dzeltē, un sarkanlapiņu atmatene, kuras pazīmes sakrīt ar iepriekšējo. Visas šīs grupas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu izmēru dēļ varētu sajaukt, ir ēdamas. Atmatenēm līdzīgās mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām. Mušmiru kātiņa pamatni vienmēr ietver maksts, kādas atmatenēm nav.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 82. lpp.
  2. Sugu enciklopēdija
  3. А.Матанцев, С.Матанцева, "Большая энциклопедия грибника", Litres, 2017., 228. lpp.
  4. Rogers Mushrooms - Agaricus semotus Mushroom
  5. [P.Jordan, "Field Guide To Edible Mushrooms Of Britain And Europe", Bloomsbury Publishing, 2015, ISBN 1472920848]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]